箴言 知恵の泉 26
1 榮譽の愚なる者に適はざるは夏の時に雪ふり 穡收の時に雨ふるがごとし
Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
2 故なき詛は雀の翔り燕の飛ぶが如くにきたるものにあらず
Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
3 馬の爲には策あり 驢馬の爲には銜あり 愚なる者の背のために杖あり
Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
4 愚なる者の痴にしたがひて答ふること勿れ 恐くはおのれも是と同じからん
Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
5 愚なる者の痴にしたがひて之に答へよ 恐くは彼おのれの目に自らを智者と見ん
Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
6 愚なる者に托して事を言おくる者はおのれの足をきり身に害をうく
Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
7 跛者の足は用なし 愚なる者の口の箴もかくのごとし
Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
8 榮譽を愚なる者に與ふるは石を投石索に繋ぐが如し
Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
9 愚なる者の口にたもつ箴言は酔へるものの刺ある杖を手にて擧ぐるがごとし
Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
10 愚なる者を傭ひ流浪者を傭ふ者は すべての人を傷くる射手の如し
Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
11 狗のかへり來りてその吐たる物を食ふがごとく 愚なる者は重ねてその痴なる事をおこなふ
Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
12 汝おのれの目に自らを智慧ある者とする人を見るか 彼よりも却て愚なる人に望あり
Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
13 惰者は途に獅あり 衢に獅ありといふ
Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“
14 戸の蝶鉸によりて轉るごとく惰者はその牀に輾轉す
Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
15 惰者はその手を盤にいるるも之をその口に擧ることを厭ふ
Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
16 惰者はおのれの目に自らを善く答ふる七人の者よりも智慧ありとなす
Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
17 路をよぎり自己に關りなき爭擾にたづさはる者は狗の耳をとらふる者のごとし
Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
18 旣にその鄰を欺くことをなして我はただ戯れしのみといふ者は 火箭または鎗または死を擲つ狂人のごとし
Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,
19 旣にその鄰を欺くことをなして我はただ戯れしのみといふ者は 火箭または鎗または死を擲つ狂人のごとし
Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?
20 薪なければ火はきえ 人の是非をいふ者なければ爭端はやむ
Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
21 煨火に炭をつぎ火に薪をくぶるがごとく爭論を好む人は爭論を起す
Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
22 人の是非をいふものの言はたはぶれのごとしと雖もかへつて腹の奧に入る
Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
23 温かき口唇をもちて惡き心あるは銀の滓をきせたる瓦片のごとし
Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
24 恨むる者は口唇をもて自ら飾れども 心の衷には虚偽をいだく
Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
25 彼その聲を和らかにするとも之を信ずるなかれ その心に七の憎むべき者あればなり
Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
26 たとひ虚偽をもてその恨をかくすとも その惡は會集の中に顯はる
Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
27 坑を掘るものは自ら之に陷らん 石を轉ばしあぐる者の上にはその石まろびかへらん
Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
28 虚偽の舌はおのれの害す者を憎み 諂ふ口は滅亡をきたらす
Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.
