箴言 知恵の泉 25
1 此等もまたソロモンの箴言なり ユダの王ヒゼキヤに屬せる人々これを輯めたり
Šie arīdzan ir Salamana sakāmie vārdi, ko Hizkijas, Jūda ķēniņa, vīri ir sakrājuši.
2 事を隱すは神の榮譽なり 事を窮むるは王の榮譽なり
Dieva gods ir, kādu lietu apslēpt, bet ķēniņu gods ir, kādu lietu izdibināt.
3 天の高さと地の深さと 王たる者の心とは測るべからず
Debess ir augsta, un zeme dziļa, un ķēniņu sirds neizdibinājama.
4 銀より渣滓を除け さらば銀工の用ふべき器いでん
Atšķir sārņus no sudraba, tad tiek kausētājam trauks;
5 王の前より惡者をのぞけ 然ばその位義によりて堅く立ん
Atšķir bezdievīgo nost no ķēniņa, tad viņa goda krēsls ar taisnību top stiprināts.
6 王の前に自ら高ぶることなかれ 貴人の場に立つことなかれ
Nelielies ķēniņa priekšā un nestājies lielu kungu vietā.
7 なんぢが目に見る王の前にて下にさげらるるよりは ここに上れといはるること愈れり
Jo tas ir labāki, ka tev saka: „Virzies augšup!“nekā ka tevi pazemo vareno priekšā, ko tavas acis redz.
8 汝かろがろしく出でて爭ふことなかれ 恐くは終にいたりて汝の鄰に辱しめられん その時なんぢ如何になさんとするか
Nepārsteidzies strīdēties; jo citādi, ko tu galā darīsi, kad tavs tuvākais tevi gānījis.
9 なんぢ鄰と爭ふことあらば只これと爭へ 人の密事を洩すなかれ
Izšķir pats savas ķildas ar savu tuvāko un neatklāj cita noslēpumu,
10 恐くは聞者なんぢを卑しめん 汝そしられて止ざらん
Ka tevi nerāj, kas to dzird, un tavam kaunam nav gala.
11 機にかなひて語る言は銀の彫刻物に金の林檎を嵌たるが如し
Vārds īstenā laikā runāts ir zelta āboli sudraba traukos.
12 智慧をもて譴むる者の之をきく者の耳におけることは 金の耳環と精金の飾のごとし
Gudrs pamācītājs paklausīgām ausīm ir zelta gredzens un zelta ķēdes.
13 忠信なる使者は之を遣す者におけること穡收の日に冷かなる雪あるがごとし 能その主の心を喜ばしむ
Kā sniega dzestrums pļaujamā laikā, tāds ir uzticams kalps tam, kas to sūta; jo tas atspirdzina sava kunga dvēseli.
14 おくりものすと偽りて誇る人は雨なき雲風の如し
Kas ar dāvanām lielās melodams, ir kā mākoņi un vējš bez lietus.
15 怒を緩くすれば君も言を容る 柔かなる舌は骨を折く
Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus.
16 なんぢ蜜を得るか 惟これを足る程に食へ 恐くは食ひ過して之を吐出さん
Medu atradis, ēd savu tiesu, ka tu pārēdies to neizvem.
17 なんぢの足を鄰の家にしげくするなかれ 恐くは彼なんぢを厭ひ惡まん
Reti vien cel savu kāju tuvākā namā, ka viņš tevis neapnīkst un tevis neienīst.
18 その鄰に敵して虚偽の證をたつる人は斧刃または利き箭のごとし
Kas pret savu tuvāko dod nepatiesu liecību, ir kā veseris un zobens un asa bulta.
19 艱難に遇ふとき忠實ならぬ者を賴むは惡しき歯または跛たる足を恃むがごとし
Uz neuzticamu paļauties bēdu dienā ir izlūzis zobs un kliba kāja.
20 心の傷める人の前に歌をうたふは寒き日に衣をぬぐが如く 曹達のうへに酢を注ぐが如し
Kas noskumušai sirdij dziesmas dzied, ir kā kad drēbes novelk ziemas laikā un kā etiķis uz sāls.
21 なんぢの仇もし饑ゑなば之に糧をくらはせ もし渇かば之に水を飮ませよ
Kad tavs ienaidnieks izsalcis, ēdini viņu ar maizi, un kad izslāpis, dzirdini viņu ar ūdeni;
22 なんぢ斯するは火をこれが首に積むなり ヱホバなんぢに報いたまふべし
Jo tā tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atmaksās.
23 北風は雨をおこし かげごとをいふ舌は人の顔をいからす
Ziemelis dzemdē lietu, un glūnētāja mēle skābu ģīmi.
24 爭ふ婦と偕に室に居らんより屋蓋の隅にをるは宜し
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
25 遠き國よりきたる好き消息は渇きたる人における冷かなる水のごとし
Laba ziņa no tālas zemes ir dzestrs ūdens izslāpušai dvēselei.
26 義者の惡者の前に服するは井の濁れるがごとく泉の汚れたるがごとし
Taisnais, kas bezdievīga priekšā lokās, ir sajukusi aka un sajaukts avots.
27 蜜をおほく食ふは善らず 人おのれの榮譽をもとむるは榮譽にあらず
Daudz medus ēst nav labi, un savu paša godu meklēt nav gods.
28 おのれの心を制へざる人は石垣なき壞れたる城のごとし
Kas prātu nemāk valdīt, ir izlauzta pilsēta bez mūriem.
