箴言 知恵の泉 22
1 嘉名は大なる富にまさり恩寵は銀また金よりも佳し
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
2 富者と貧者と偕に世にをる 凡て之を造りし者はヱホバなり
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
3 賢者は災禍を見てみづから避け 拙者はすすみて罰をうく
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
4 謙遜とヱホバを畏るる事との報は富と尊貴と生命となり
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
5 悖れる者の途には荊棘と罟とあり 霊魂を守る者は遠くこれを離れん
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
6 子をその道に從ひて敎へよ 然ばその老たる時も之を離れじ
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
7 富者は貧者を治め借者は貸人の僕となる
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
8 惡を播くものは禍害を穡り その怒の杖は廢るべし
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
9 人を見て惠む者はまた惠まる 此はその糧を貧者に與ふればなり
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
10 嘲笑者を逐へば爭論も亦さり 且闘諍も恥辱もやむ
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
11 心の潔きを愛する者はその口唇に憐憫をもてり 王その友とならん
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
12 ヱホバの目は知識ある者を守る 彼は悖れる者の言を敗りたまふ
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
13 惰者はいふ獅そとにあり われ衢にて殺されんと
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
14 妓婦の口は深き坑なり ヱホバに憎まるる者これに陷らん
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
15 痴なること子の心の中に繋がる 懲治の鞭これを逐いだす
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
16 貧者を虐げて自らを富さんとする者と富者に與ふる者とは遂にかならず貧しくなる
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
17 汝の耳を傾ぶけて智慧ある者の言をきき且なんぢの心をわが知識に用ゐよ
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
18 之を汝の腹にたもちて 盡くなんぢの口唇にそなはらしめば樂しかるべし
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
19 汝をしてヱホバに倚賴ましめんが爲にわれ今日これを汝に敎ふ
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
20 われ勸言と知識とをふくみたる勝れし言を汝の爲に録ししにあらずや
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
21 これ汝をして眞の言の確實なることを暁らしめ 且なんぢを遣しし者に眞の言を持歸らしめん爲なり
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
22 弱き者を弱きがために掠むることなかれ 艱難者を門にて壓つくること勿れ
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
23 そはヱホバその訴を糺し且かれらを害ふものの生命をそこなはん
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
24 怒る者と交ること勿れ 憤ほる人とともに往ことなかれ
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
25 恐くは汝その道に效ひてみづから罟に陷らん
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
26 なんぢ人と手をうつ者となることなかれ 人の負債の保證をなすこと勿れ
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
27 汝もし償ふべきものあらずば人なんぢの下なる臥牀までも奪ひ取ん 是豈よからんや
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
28 なんぢの先祖がたてし古き地界を移すこと勿れ
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
29 汝その業に巧なる人を見るか 斯る人は王の前に立ん かならず賤者の前にたたじ
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.
