箴言 知恵の泉 20
1 酒は人をして嘲らせ 濃酒は人をして騒がしむ 之に迷はさるる者は無智なり
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 王の震怒は獅の吼るがごとし 彼を怒らする者は自己のいのちを害ふ
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 穩かに居りて爭はざるは人の榮譽なりすべて愚なる者は怒り爭ふ
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 惰者は寒ければとて耕さず この故に収穫のときにおよびて求るとも得るところなし
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 人の心にある謀計は深き井の水のごとし 然れど哲人はこれを汲出す
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 凡そ人は各自おのれの善を誇る されど誰か忠信なる者に遇しぞ
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 身を正しくして歩履む義人はその後の子孫に福祉あるべし
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 審判の位に坐する王はその目をもてすべての惡を散す
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 たれか我わが心をきよめ わが罪を潔められたりといひ得るや
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 二種の權衡二種の斗量は等しくヱホバに憎まる
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 幼子といへどもその動作によりておのれの根性の清きか或は正しきかをあらはす
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 聽くところの耳と視るところの眼とはともにヱホバの造り給へるものなり
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 なんぢ睡眠を愛すること勿れ 恐くは貧窮にいたらん 汝の眼をひらけ 然らば糧に飽べし
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 買者はいふ惡し惡しと 然れど去りて後はみづから誇る
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 金もあり眞珠も多くあれど貴き器は知識のくちびるなり
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 人の保證をなす者よりは先その衣をとれ 他人の保證をなす者をばかたくとらへよ
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 欺きとりし糧は人に甜し されど後にはその口に沙を充されん
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 謀計は相議るによりて成る 戰はんとせば先よく議るべし
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 あるきめぐりて人の是非をいふ者は密事をもらす 口唇をひらきてあるくものと交ること勿れ
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 おのれの父母を罵るものはその燈火くらやみの中に消ゆべし
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 初に俄に得たる產業はその終さいはひならず
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 われ惡に報いんと言ふこと勿れ ヱホバを待て 彼なんぢを救はん
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 二種の法馬はヱホバに憎まる 虚偽の權衡は善らず
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 人の歩履はヱホバによる 人いかで自らその道を明かにせんや
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 漫に誓願をたつることは其人の罟となる誓願をたててのちに考ふることも亦然り
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 賢き王は箕をもて簸るごとく惡人を散し 車輪をもて碾すごとく之を罰す
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 人の霊魂はヱホバの燈火にして人の心の奧を窺ふ
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 王は仁慈と眞實をもて自らたもつ その位もまた恩惠のおこなひによりて堅くなる
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 少者の榮はその力 おいたる者の美しきは白髮なり
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 傷つくまでに打たば惡きところきよまり 打てる鞭は腹の底までもとほる
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
