箴言 知恵の泉 19
1 ただしく歩むまづしき者は くちびるの悖れる愚なる者に愈る
Nabags savā vientiesībā staigādams ir labāks, nekā ģeķis ar netiklu muti.
2 心に思慮なければ善らず 足にて急ぐものは道にまよふ
Arī pārsteigšanās bez ziņas nav laba, un ātri skrejot klūp.
3 人はおのれの痴によりて道につまづき 反て心にヱホバを怨む
Ģeķība cilvēkam sajauc ceļus, ka viņa sirds kurn pret To Kungu.
4 資財はおほくの友をあつむ されど貧者はその友に疎まる
Manta pieved daudz draugu, bet nabagu draugs atstāj.
5 虚偽の證人は罰をまぬかれず 謊言をはくものは避るることをえず
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas melus runā, neizglābsies.
6 君に媚る者はおほし 凡そ人は贈物を與ふる者の友となるなり
Augstam kungam daudz pieglaužas, un ikkatrs ir devīgam vīram draugs.
7 貧者はその兄弟すらも皆これをにくむ 况てその友これに遠ざからざらんや 言をはなちてこれを呼とも去てかへらざるなり
Nabagu ienīst visi viņa brāļi, cik vairāk viņa draugi no viņa atraujas; meklē tos pirmos vārdus, to nav.
8 智慧を得る者はおのれの霊魂を愛す 聰明をたもつ者は善福を得ん
Kas gudrību panāk, mīl savu dvēseli; kas ar prātu dzīvo, atrod labumu.
9 虚偽の證人は罰をまぬかれず 謊言をはく者はほろぶべし
Nepatiess liecinieks nesodīts nepaliks, un kas droši melus runā, aizies postā.
10 愚なる者の驕奢に居るは適当からず 况て僕にして上に在る者を治むることをや
Ģeķim nepieder kārumā dzīvot, ne vēl kalpam pār kungiem valdīt.
11 聰明は人に怒をしのばしむ 過失を宥すは人の榮譽なり
Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām, un viņa rota ir, kaitināšanu aizmirst.
12 王の怒は獅の吼るが如く その恩典は草の上におく露のごとし
Ķēniņa dusmība ir kā jauna lauvas rūkšana; bet Viņa žēlastība kā rasa uz zāles.
13 愚なる子はその父の災禍なり 妻の相爭そふは雨漏のたえぬにひとし
Ģeķīgs dēls ir tēvam par sirdēstiem, un sievas riešana ir pilēšana bez gala.
14 家と資財とは先祖より承嗣ぐもの 賢き妻はヱホバより賜ふものなり
Namu un mantu manto no vecākiem, bet prātīgu sievu no Tā Kunga.
15 懶惰は人を酣寐せしむ 懈怠人は饑べし
Slinkums iemidzina miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
16 誡命を守るものは自己の霊魂を守るなり その道をかろむるものは死ぬべし
Kas mācību sargā, tas sargā savu dvēseli; kas savu ceļu neņem vērā, tas mirs.
17 貧者をあはれむ者はヱホバに貸すなり その施濟はヱホバ償ひたまはん
Kas par nabagu apžēlojās, tas aizdod Tam Kungam, un tas tam atmaksās viņa labdarīšanu.
18 望ある間に汝の子を打て これを殺すこころを起すなかれ
Pārmāci savu dēlu, kamēr vēl cerība, bet nedod savai dvēselei vaļas, viņu nokaut.
19 怒ることの烈しき者は罰をうく 汝もしこれを救ふともしばしば然せざるを得じ
Kam liela sirds, tam jācieš sods; jo gribi novērst, jo iet vairumā.
20 なんぢ勸をきき訓をうけよ 然ばなんぢの終に智慧あらん
Klausi padomam un pieņem mācību, ka tu pēcgalā palieci gudrs.
21 人の心には多くの計畫あり されど惟ヱホバの旨のみ立べし
Cilvēka sirdī ir daudz nodomu, bet Tā Kunga padoms, tas pastāv.
22 人のよろこびは施濟をするにあり 貧者は謊人に愈る
Cilvēka gods ir labu darīt, un nabags ir labāks, nekā melkulis.
23 ヱホバを畏るることは人をして生命にいたらしめ かつ恒に飽足りて災禍に遇ざらしむ
Tā Kunga bijāšana ir uz dzīvību; jo tāds būs paēdis un dzīvos, ļauna neaizskarts.
24 惰者はその手を盤にいるるも之をその口に擧ることをだにせず
Sliņķis slēpj roku azotē, pat pie mutes viņš to neliek.
25 嘲笑者を打て さらば拙者も愼まん 哲者を譴めよ さらばかれ知識を得ん
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs, un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
26 父を煩はし母を逐ふは羞赧をきたらし凌辱をまねく子なり
Kas tēvu posta un māti izdzen, tas ir bezkaunīgs un negants bērns.
27 わが子よ哲言を離れしむる敎を聽くことを息めよ
Neklausi, mans bērns, mācībai, kas nomaldina no gudrības vārdiem.
28 惡き證人は審判を嘲り 惡者の口は惡を呑む
Nelieša liecinieks apsmej tiesu, un bezdievīgo mute ierij netaisnību.
29 審判は嘲笑者のために備へられ 鞭は愚なる者の背のために備へらる
Garzobiem sodība gatava un pēriens ģeķu mugurai.
