箴言 知恵の泉 13
1 智慧ある子は父の敎訓をきき 戯謔者は懲治をきかず
Ny zanaka hendry mihaino ny fananaran-drainy; Fa ny mpaniratsira tsy mety mihaino, na dia anarina mafy aza.
2 人はその口の徳によりて福祉をくらひ悖逆者の霊魂は強暴をくらふ
Ny vokatry ny vavan’ ny olona no ahazoany soa; Fa ny hampidi-doza no mahafaly ny mpivadika.
3 その口を守る者はその生命を守る その口唇を大きくひらく者には滅亡きたる
Izay mahambim-bava no miaro ny ainy; Fa izay vavàna dia haringana.
4 惰る者はこころに慕へども得ることなし 勤めはたらく者の心は豊饒なり
Ny fanahin’ ny kamo maniry, fa tsy mba mahazo; Fa ny fanahin’ ny mazoto hohatavezina.
5 義者は虚偽の言をにくみ 惡者ははぢをかうむらせ面を赤くせしむ
Ny lainga dia halan’ ny marina; Fa ny ratsy fanahy manao izay maharikoriko sy mahamenatra.
6 義は道を直くあゆむ者をまもり 惡は罪人を倒す
Ny fahamarinana miaro izay mandeha tsy misy tsiny; Fa ny haratsiana mamotraka ny mpanota.
7 自ら富めりといひあらはして些少の所有もなき者あり 自ら貧しと稱へて資財おほき者あり
Misy mihambo ho manan-karena, nefa tsy manana na inona na inona; Misy kosa mody malahelo, nefa manana harena be.
8 人の資財はその生命を贖ふものとなるあり 然ど貧者は威嚇をきくことあらず
Ny haren’ ny olona dia avotry ny ainy; Fa ny levilevy tsy mampiraika ny malahelo akory.
9 義者の光は輝き惡者の燈火はけさる
Ny fahazavan’ ny marina dia tsara firehitra; Fa ny jiron’ ny ratsy fanahy ho faty.
10 驕傲はただ爭端を生ず 勸告をきく者は智慧あり
Fifandirana ihany no vokatry ny fiavonavonana; Fa ao amin’ ny mino anatra no misy fahendrena.
11 詭計をもて得たる資財は減る されど手をもて聚めたくはふる者はこれを増すことを得
Ny harena azoazo foana dia mihena lalandava; Fa izay mahavatra mitsimpona no mampitombo.
12 望を得ること遅きときは心を疾しめ 願ふ所旣にとぐるときは生命の樹を得たるがごとし
Ny fanantenana tsy azo vetivety dia mankarary am-bavafo; Fa hazon’ aina ny faniriana tanteraka.
13 御言をかろんずる者は亡され 誡命をおそるる者は報賞を得
Izay manamavo ny teny ho voasingony; Fa izay matahotra ny didy no hahazo valim-pitia.
14 智慧ある人の敎訓はいのちの泉なり 能く人をして死の罟を脱れしむ
Ny fampianaran’ ny hendry dia loharanon’ aina Ka mampivily tsy ho ao amin’ ny fandriky ny fahafatesana.
15 善にして哲きものは恩を蒙る されど悖逆者の途は艱難なり
Ny fahendrena tsara dia ahazoam-pitia; Fa sarotra ny lalan’ ny mpivadika.
16 凡そ賢者は知識に由りて事をおこなひ 愚なる者はおのれの痴を顯す
Ny mahira-tsaina, rehetra miasa amin’ ny fahalalana; Fa ny adala kosa mampiseho hadalana;
17 惡き使者は災禍に陷る されど忠信なる使者は良薬の如し
Ny iraka ratsy fanahy idiran-doza; Fa ny iraka mahatoky dia famelombelomana.
18 貧乏と恥辱とは敎訓をすつる者にきたる されど譴責を守る者は尊まる
Fahalahelovana sy henatra no ho an’ izay mandà famaizana; Fa izay manaiky anatra no homem-boninahitra.
19 望を得れば心に甘し 愚なる者は惡を棄つることを嫌ふ
Mamin’ ny fo ny faniriana tanteraka; Fa fahavetavetana eo imason’ ny adala ny hiala amin’ ny ratsy.
20 智慧ある者と偕にあゆむものは智慧をえ 愚なる者の友となる者はあしくなる
Izay miara-dia amin’ ny hendry dia ho hendry; Fa izay misakaiza amin’ ny adala dia hidiran-doza.
21 わざはひは罪人を追ひ 義者は善報をうく
Ny mpanota dia enjehin’ ny loza: Fa hovalian-tsoa ny marina.
22 善人はその產業を子孫に遺す されど罪人の資財は義者のために蓄へらる
Ny tsara fanahy mahenina lova ny zafiny, Fa ny haren’ ny mpanota kosa voatahiry ho an’ ny marina.
23 貧しき者の新田にはおほくの糧あり されど不義によりて亡る者あり
Ny tanin’ ny malahelo izay voasa dia ahazoana hanina be; Fa maro no ringana noho ny fanaovan’ izay tsy rariny.
24 鞭をくはへざる者はその子を憎むなり 子を愛する者はしきりに之をいましむ
Izay mitsitsy ny tsorakazony dia tsy tia ny zanany; Fa izay tia zanaka dia manafay azy, raha mbola kely.
25 義しき者は食をえて飽く されど惡者の腹は空し
Ny marina mihinana ka voky tsara; Fa noana ny kibon’ ny ratsy fanahy.
