箴言 知恵の泉 12
1 訓誨を愛する者は知識を愛す 懲戒を惡むものは畜のごとし
Kas labprāt panes pārmācīšanu, tas mīļo atzīšanu, bet kas nepanes rājienu, tas paliek muļķis.
2 善人はヱホバの恩寵をうけ 惡き謀略を設くる人はヱホバに罰せらる
Kas labs, tas Tam Kungam patīkams, bet vīru, kas viltu perē viņš pazudina.
3 人は惡をもて堅く立ことあたはず 義人の根は動くことなし
Cilvēks nepastāvēs, kad ir bezdievīgs, bet taisno sakne netaps kustināta.
4 賢き婦はその夫の冠弁なり 辱をきたらする婦は夫をしてその骨に腐あるが如くならしむ
Tikla sieva ir sava vīra kronis, bet netikla ir kā puve viņa kaulos.
5 義者のおもひは直し 惡者の計るところは虚偽なり
Taisno domas ir tiesa, bet bezdievīgo padomi viltība.
6 惡者の言は人の血を流さんとて伺ふ されど直者の口は人を救ふなり
Bezdievīgo vārdi glūn uz asinīm; bet taisno mute tos izpestī.
7 惡者はたふされて無ものとならん されど義者の家は立べし
Bezdievīgie top iznīcināti, ka to vairs nav; bet taisno nams pastāvēs.
8 人はその聰明にしたがひて譽られ 心の悖れる者は藐めらる
Kā kuram saprašana, tā viņam slava; bet par apsmieklu būs, kam netikla sirds.
9 卑賤してしもべある者は自らたかぶりて食に乏き者に愈る
Labāks tas zemais, kas sev pašam par kalpu, nekā kas lepojās, un maizes nav.
10 義者はその畜の生命を顧みる されど惡者は殘忍をもてその憐憫とす
Taisnais gādā par sava lopa dzīvību, bet bezdievīgo sirds ir nežēlīga.
11 おのれの田地を耕すものは食にあく 放蕩なる人にしたがふ者は智慧なし
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis, bet kas niekus triec, tam nav jēgas.
12 惡者はあしき人の獲たる物をうらやみ 義者の根は芽をいだす
Bezdievīgais traucās pēc blēžu medījuma; bet taisno sakne nes augļus.
13 惡者はくちびるの愆によりて罟に陷る されど義者は患難の中よりまぬかれいでん
Ļaunais savaldzinājās savas mutes grēkos; bet taisnais izies no bēdām.
14 人はその口の徳によりて福祉に飽ん 人の手の行爲はその人の身にかへるべし
Pēc savas mutes augļiem ikviens top pieēdināts ar labumu, un cilvēkam top maksāts pēc viņa roku darbiem.
15 愚なる者はみづからその道を見て正しとす されど智慧ある者はすすめを容る
Ģeķa ceļš ir taisns paša acīs, bet kas padomam klausa, tas ir gudrs.
16 愚なる者はただちに怒をあらはし 智きものは恥をつつむ
Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
17 眞實をいふものは正義を述べ いつはりの證人は虚偽をいふ
Kas patiesību runā, tas saka taisnību; bet nepatiess liecinieks teic melus.
18 妄りに言をいだし劍をもて刺がごとくする者あり されど智慧ある者の舌は人をいやす
Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina.
19 眞理をいふ口唇は何時までも存つ されど虚偽をいふ舌はただ瞬息のあひだのみなり
Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.
20 惡事をはかる者の心には欺詐あり 和平を謀る者には歓喜あり
Viltība ir sirdī tiem, kas ļaunu perē; bet kas dod miera padomu, dara prieku.
21 義者には何の禍害も來らず 惡者はわざはひをもて充さる
Taisnam nekāds ļaunums nenotiks, bet bezdievīgiem ļaunuma uzies papilnam.
22 いつはりの口唇はヱホバに憎まれ 眞實をおこなふ者は彼に悦ばる
Viltīgas lūpas Tam Kungam ir negantība; bet kas uzticību dara, tas viņam labi patīk.
23 賢人は知識をかくす されど愚なる者のこころは愚なる事を述ぶ
Gudrs cilvēks neizteic savu padomu; bet nejēgu sirds izkliedz ģeķību.
24 勤めはたらく者の手は人ををさむるにいたり惰者は人に服ふるにいたる
Čakla roka valdīs, bet slinka dos meslus.
25 うれひ人の心にあれば之を屈ます されど善言はこれを樂します
Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina.
26 義者はその友に道を示す されど惡者は自ら途にまよふ
Taisnais savam tuvākam rāda ceļu, bet bezdievīgo ceļš maldina.
27 惰者はおのれの猟獲たる物をも燔ず 勉めはたらくことは人の貴とき寳なり
Sliņķis neceps savu medījumu, bet uzcītīgam cilvēkam ir skaista manta.
28 義しき道には生命ありその道すぢには死なし
Uz taisnības ceļa ir dzīvība, un uz viņas ceļa tekām nav nāve.
