< ルカの福音書 19 >
Yesuusi Iyaarkko gelidi aadhdhees.
2 視よ、名をザアカイといふ人あり、取税人の長にて富める者なり。
Yan Zakkiyoosa geetettiya qaraxa qanxiseyssata halaqay de7ees. I daro dure.
3 イエスの如何なる人なるかを見んと思へど、丈 矮うして群衆のために見ること能はず、
I Yesuusi ooneekko be7anaw koyis. I qanthi gidiya gisho asaa darotethaafe denddoyssan Yesuusa be7anaw dandda7ibeenna.
4 前に走りゆき、桑の樹にのぼる。イエスその路を過ぎんとし給ふ故なり。
Yesuusa be7anaw koyidi I biya ogiyas sinthe woxxi bidi issi boobba mitha bolla keyis.
5 イエス此處に至りしとき、仰ぎ見て言ひたまふ『ザアカイ、急ぎおりよ、今日われ汝の家に宿るべし』
Yesuusi he bessaa gakkishe dhoqqu gidi be7idi, “Zakkiyoosa, hachchi ta ne son pee7anaw bessiya gisho elle wodhdha” yaagis.
I ellesi wodhdhidi ufayssan Yesuusa mokkis.
7 人々みな之を見て呟きて言ふ『かれは罪人の家に入りて客となれり』
He bessan de7iya asaa ubbay hessa be7idi, “Nagaranchchuwa soo gelidi mokettanw hanees” yaagidi zuuzummidosona.
8 ザアカイ立ちて主に言ふ『主、視よ、わが所有の半を貧しき者に施さん、若しわれ誣ひ訴へて人より取りたる所あらば、四 倍にして償はん』
Gidoshin, Zakkiyoosi eqqidi Godaakko, “Godaw, hekko taw de7iya shalo ubbaafe baggaa manqotas immana. Asappe aybaakka worddon balethada ekkidabaa gidikko oyddu kushe zaarana” yaagis.
9 イエス言ひ給ふ『けふ救はこの家に來れり、此の人もアブラハムの子なればなり。
Yesuusi qassi, “Ha uray Abrahaame na7a gidida gisho hachchi atotethay ha soo yis.
10 それ人の子の來れるは、失せたる者を尋ねて救はん爲なり』
Asa Na7ay yiday dhayidayssa koyanasaanne ashshanaassa” yaagis.
11 人々これらの事を聽きゐたるとき、譬を加へて言ひ給ふ。これはイエス、エルサレムに近づき給ひ、神の國たちどころに現るべしと彼らが思ふ故なり。
Asay hessa si7iya wode, Yesuusi Yerusalaame matattida gishonne Xoossaa kawotethay ha77i matara qonccana daanida gisho enttaw leemiso odis.
12 乃ち言ひたまふ『或 貴人、王の權を受けて歸らんとて遠き國へ往くとき、
Hessa gisho, Yesuusi, “Issi gita asi de7eyssi baw kawotethi ekkidi yaanaw hara biitta bis.
13 十 人の僕をよび、之に金 十ミナを付して言ふ「わが歸るまで商賣せよ」
Iyaw oothiya aylletappe tammata xeegidi issuwas issuwas tammu minaane immidi ‘Ta simmada yaana gakkanaw ha miishiyara zal77ite’ yaagis.
14 然るに其の地の民かれを憎み、後より使を遣して「我らは此の人の我らの王となることを欲せず」と言はしむ。
“He biittaa asay iya ixxiya gisho, ha uray nu bolla kawotana mela nu koyokko yaagidi ase iya guyera kiittidosona.
15 貴人、王の權をうけて歸り來りしとき、銀を付し置きたる僕どもの、如何に商賣せしかを知らんとて彼らを呼ばしむ。
“Gidoshin, he uray kawo gididi ba biittaa simmis. He tammu aylleti I immida miishiyan ay mela zal77idi wodhisidaakko eranaw koyidi enttana xeegisis.
16 初のもの進み出でて言ふ「主よ、なんぢの一ミナは十ミナを贏けたり」
“Koyroyssi yidi, ‘Godaw, ne taw immida miishey haraa tamma wodhdhis’ yaagis.
17 王いふ「善いかな、良き僕、なんぢは小事に忠なりしゆゑ、十の町を司どるべし」
“Iya Goday, ‘Neno ammanettida aylliyaw lo77o oothadasa. Neeni guuthaban ammanettida gisho new tammu katamata bolla maata immas’ yaagis.
18 次の者きたりて言ふ「主よ、なんぢの一ミナは五ミナを贏けたり」
“Nam77anthoyka yidi, ‘Godaw, ne taw immida miishey haraa ichchasha wodhdhis’ yaagis.
“Goday iyaakko, ‘Newukka qassi ichchashu katamata bolla maata immas’ yaagis.
20 また一人きたりて言ふ「主、視よ、なんぢの一ミナは此處に在り。我これを袱紗に包みて藏め置きたり。
“Hekko heedzanthoy yidi, ‘Godaw, ta curqqan xaaxada naagida ne miishiya hannashu.
21 これ汝の嚴しき人なるを懼れたるに因る。なんぢは置かぬものを取り、播かぬものを刈るなり」
Ays giikko, neeni nebaa gidonnabaa ekkeyssanne ne zeronnabaa buucciya iita asi gidiya gisho new yayyas’ yaagis.
22 王いふ「惡しき僕、われ汝の口によりて汝を審かん。我の嚴しき人にて、置かぬものを取り、播かぬものを刈るを知るか。
“Iya goday zaaridi, ‘Neno iita aylliyaw ne doonatho ta nena pirddana. Ta wothonnabaa ekkeyssanne zeronnabaa buucciya asi gideyssa ne erikko,
23 何ぞわが金を銀行に預けざりし、さらば我きたりて元金と利子とを請求せしものを」
ta yada ta miishiya wodhera ekkana mela zal77iya asaas ays immabiikkii?’
24 かくて傍らに立つ者どもに言ふ「かれの一ミナを取りて十ミナを有てる人に付せ」
“Iya goday he bessan eqqidayssatakko, ‘Iyara de7iya miishiya ekkidi tamma wodhisidayssas immite’ yaagis.
25 彼 等いふ「主よ、かれは既に十ミナを有てり」
“Entti, ‘Godaw, iyaw kasekka tammu minaaney de7ees’ yaagidosona.
26 「われ汝らに告ぐ、凡て有てる人はなほ與へられ、有たぬ人は有てるものをも取らるべし。
“Goday, ta hinttew odays; ‘De7iya ubbaas hari guzhettana, shin baynnayssafe haray atto iyaw de7iyarakka ekettana.
27 而して我が王たる事を欲せぬ、かの仇どもを此處に連れきたり、我が前にて殺せ」』
Gidoshin, ta entta bolla kawotonna mela koyidayssata he ta morkketa ha ta sinthe ehidi goyrite’ gis” yaagis.
28 イエス此 等のことを言ひてのち、先だち進みてエルサレムに上り給ふ。
Yesuusi hessa odidayssafe guye enttafe sinthe aadhdhi hamuttidi Yerusalaame bis.
29 オリブといふ山の麓なるベテパゲ及びベタニヤに近づきし時、イエス二人の弟子を遣さんとして言ひ給ふ、
Shamaho Deriya bolla de7iya Beetefaagenne Bitaaniya matattida wode ba tamaaretappe nam77ata yaagidi kiittis:
30 『向の山にゆけ、其處に入らば、一度も人の乘りたる事なき驢馬の子の繋ぎあるを見ん、それを解きて牽ききたれ。
“Hintte sinthan de7iya gutaa biite, hintte yaa gakkiya wode oonikka toggonna qashettada de7iya hare mari demmana. Iya billidi haa ekki yiite.
31 誰かもし汝らに「なにゆゑ解くか」と問はば、斯く言ふべし「主の用なり」と』
Oonikka, ‘Ays billeeti?’ gidi oychchiko, ‘Goday iya koyees’ yaagite” yaagis.
32 遣されたる者ゆきたれば、果して言ひ給ひし如くなるを見る。
Kiitettidayssati bidi I gidayssada hanin be7idosona.
33 かれら驢馬の子をとく時、その持主ども言ふ『なにゆゑ驢馬の子を解くか』
Entti hare maraa billishin godati be7idi, “Hare maraa ays billeeti?” yaagidosona.
Entti zaaridi, “Goday iya koyees” yaagidosona.
35 かくて驢馬の子をイエスの許に牽ききたり、己が衣をその上にかけて、イエスを乘せたり。
Yaappe hare maraa Yesuusakko ehidosona. Bantta ma7uwa hare maraa zokkon yeggidi Yesuusa hare maraa bolla utisidosona.
Asaykka I biya ogiya bolla bantta ma7uwa hiixidosona.
37 オリブ山の下りあたりまで近づき來り給へば、群れゐる弟子たち皆 喜びて、その見しところの能力ある御業につき、聲 高らかに神を讃美して言ひ始む、
Shamaho Deriya dugethaa wodhisiya ogiyakko matiya wode, taybon keehi daro asay entti be7ida malaalisiyaban ufayttidi bantta qaala dhoqqu oothidi,
38 『讃むべきかな、主の名によりて來る王。天には平和、至高き處には榮光あれ』
“Godaa sunthan yaa kawoy anjjettidayssa saluwan saroy ubbaafe dhoqqa saluwan bonchchoy Xoossaas gido.” yaagidi Xoossaa galatidosona.
39 群衆のうちの或パリサイ人ら、イエスに言ふ『師よ、なんぢの弟子たちを禁めよ』
Asaa giddofe issi issi Farisaaweti Yesuusakko, “Asttamaariyaw, ne tamaareta hayzite gada hanqetta” yaagidosona.
40 答へて言ひ給ふ『われ汝らに告ぐ、此のともがら默さば、石 叫ぶべし』
I enttako, “Entti si7i giikko shuchchati waassana” yaagis.
41 既に近づきたるとき、都を見やり、之がために泣きて言ひ給ふ、
Yesuusi Yerusalaame matishe katamaa be7idi iyaw yeekkis.
42 『ああ汝、なんぢも若しこの日の間に、平和にかかはる事を知りたらんには――されど今なんぢの目に隱れたり。
“New saro gidanayssa hachchi ne eridabaa gidiyakkoshin, ha77i ne ayfiyaappe geemmis.
43 日きたりて敵なんぢの周圍に壘をきづき、汝を取圍みて四方より攻め、
Ne morkketi ne yuushuwa diridi dumma dumma ogiyara nena teqqidi un77ethiya wodey yaana.
44 汝とその内にある子らとを地に打倒し、一つの石をも石の上に遺さざるべし。なんぢ眷顧の時を知らざりしに因る』
Nenanne ne dirssaa garssan de7iya ne nayta dhayssana. Issi issi shuchchu denthidi laallana, ays giikko Xoossay nena ashshanaw yaa wodiya erabaakka” yaagidi iw yeekkis.
45 かくて宮に入り、商ひする者どもを逐ひ出しはじめ、
Hessafe guye, Yesuusi Xoossa Keethi gelidi zal77eyssata yaappe goodis.
46 之に言ひたまふ『「わが家は祈の家たるべし」と録されたるに、汝らは之を強盜の巣となせり』
Qassi, “‘Ta keethay Xoossaa woossiya keethi gidana’ gidi xaafettis, shin hintte ta keethaa panggata gonggolo oothideta” yaagis.
47 イエス日々 宮にて教へたまふ。祭司長・學者ら及び民の重立ちたる者ども、之を殺さんと思ひたれど、
Gallas gallas Xoossa Keethan tamaarssees. Kahineta halaqati, higge asttamaaretinne deriya cimati iya wodhanaw oge koyoosona.
48 民みな耳を傾けてイエスに聽きたれば、爲すべき方を知らざりき。
Gidoshin, asay ubbay iya timirttiya bantta wozana yeggidi si7iya gisho, enttaw oothanabay dhays.