< ルカの福音書 18 >
1 また彼らに、落膽せずして常に祈るべきことを、譬にて語り言ひ給ふ
Bena kaallizayti azalontta wurso wode woossanas bessizaysa erisanas Yesussay ha leemusoza istas yoottides.
“Issi kataman Xoossine babbontta asenne bonchontta issi daannay dees.
3 その町に寡婦ありて、屡次その許にゆき「我がために仇を審きたまへ」と言ふ。
He katamankka issi am77i maccash daysu, izakka ta balggarara taas moottoy diza gish firdarikki gashe izakko simeristadus.
4 かれ久しく聽き入れざりしが、其ののち心の中に言ふ「われ神を畏れず、人を顧みねど、
Daannazikka daro wode gakanas izis firdibeynna, gido attin guyyeppe ba wozinan Xoossi babbontta assekka bonchontta agikko,
5 此の寡婦われを煩はせば、我かれが爲に審かん、然らずば絶えず來りて我を惱さん」と』
hanna am77e maccashiya tana wayssiza gish ta izis pirdana, hessa histonta agikko wurso wode simeristada tana daabbursana.” gides.
Godaykka hizgides “makkal7ancha daannay gidayssa siyite,
7 まして神は夜晝よばはる選民のために、たとひ遲くとも遂に審き給はざらんや。
Xoossi gallassinne omars izakko wassiza doorettidaytas fiiddenneyee? Tana ay metide giidi ba maado gam7issandee?
8 我なんぢらに告ぐ、速かに審き給はん。されど人の子の來るとき地上に信仰を見んや』
Ta intes gays istas elle firdana, gido attin asa nay yiza wode biitta bolla amano demandeeshsha?”
9 また己を義と信じ、他人を輕しむる者どもに、此の譬を言ひたまふ、
Bena xillo asa mala qoodidi ceqettizaytasnne harata leqo ayfen xeelizaytas leemusora hizgides.
10 『二人のもの祈らんとて宮にのぼる、一人はパリサイ人、一人は取税人なり。
Nam77u asati woossanas maqddase bida, issay Farsawe hinkkoysi qaraxa shiishizadde.
11 パリサイ人たちて心の中に斯く祈る「神よ、我はほかの人の、強奪・不義・姦淫するが如き者ならず、又この取税人の如くならぬを感謝す。
Farsawezikka eqqidi ba gish hizgi woossides, Xoosso! tani hara asa mala bonqqizadde, makkal7izadde, laymatizadde harapekka hayssa qaraxa shiishshizadde mala gidonta aggida gish ta nena galatays.
12 我は一週のうちに二度 斷食し、凡て得るものの十分の一を献ぐ」
Samintan nam77a xoomays, taas dizaysafe tamappe issa immays.
13 然るに取税人は遙に立ちて、目を天に向くる事だにせず、胸を打ちて言ふ「神よ、罪人なる我を憫みたまへ」
Gido attin qaraxa shiishshizaddezi haahon eqqidi pude salo dhoqqu giidi xeellanas koybeynna, gido attin ba tira icishe “Xoosso! tana nagaranchaza maara gides.”
14 われ汝らに告ぐ、この人は、かの人よりも義とせられて、己が家に下り往けり。おほよそ己を高うする者は卑うせられ、己を卑うする者は高うせらるるなり』
Ta intes yootays Xoossa sinthan Farsawezi xillotethi demibeyna shin haysi qaraxizaysi xilidi ba so simmides. Bena dhoqqusizay wuri ziq gaana, bena ziqsizay gidikko dhoqqu gaana.
15 イエスの觸り給はんことを望みて、人々 嬰兒らを連れ來りしに、弟子たち之を見て禁めたれば、
Yesussay bochcherethanna mala asay guutha nayta izakko ehides. Iza kaallizaytikka hessa beydda wode hanqettida.
16 イエス幼兒らを呼びよせて言ひたまふ『幼兒らの我に來るを許して止むな、神の國はかくのごとき者の國なり。
Gido attin Yesussay guutha nayta beekko xeeygidi hiz gides “guutha nayti taakko yanayisa diggoppite, Xoossa kawotethi haytanta malaatasa.
17 われ誠に汝らに告ぐ、おほよそ幼兒のごとくに神の國をうくる者ならずば、之に入ることは能はず』
Ta intes tumu gays, Xoossa kawotethi guutha na mala ekkontay wuri izin gelenna.”
18 或 司 問ひて言ふ『善き師よ、われ何をなして永遠の生命を嗣ぐべきか』 (aiōnios )
Ayhuddista halaqqatappe issay kiya astaamarezo medhina deyo lattanas ay ootho giidi oychchides. (aiōnios )
19 イエス言ひ給ふ『なにゆゑ我を善しと言ふか、神ひとりの他に善き者なし。
Yesussaykka hizgidi zarides, “aazas tana kiya gazii? Issi Xoossafe attin hara kiyay deenna.
20 誡命はなんぢが知る所なり「姦淫するなかれ」「殺すなかれ」「盜むなかれ」「僞證を立つる勿れ」「なんぢの父と母とを敬へ」』
Laymatoppa, wodhoppa, kaysotoppa, wordo markkattofa, ne aawanne ne boncha giza azazoza eraasa.
Addezzikka hayta gidikko guutha natetethafe doomada naagadis gides.
22 イエス之をききて言ひたまふ『なんぢなほ足らぬこと一つあり、汝の有てる物をことごとく賣りて、貧しき者に分ち與へよ、然らば財寶を天に得ん。かつ來りて我に從へ』
Yesussaykka hessa siyida wode histtikko nees issi miish paces, nees dizaz wursa bayizadda manqotas imma, salo mazgaban demandasa, izape guye yaada tana kaalla gides.
23 彼は之をききて甚く悲しめり、大に富める者なればなり。
Gido attin addezzi hessa siyida wode daro haaroy izas diza gish keehi michetides.
24 イエス之を見て言ひたまふ『富める者の神の國に入るは如何に難いかな。
Yesussaykka addezza xeellidi daro miishi diza asati Xoossa kawotethi gelanays aymala meto” gides.
25 富める者の神の國に入るよりは、駱駝の針の穴をとほるは反つて易し』
Durey Xoossa kawotethi gelanaysafe gaammelay narppe lukkora gelanaysi matana.
26 之をきく人々いふ『さらば誰か救はるる事を得ん』
Hessa siyida asay histin oonii attanna dandda7izee? gides.
27 イエス言ひたまふ『人のなし得ぬところは、神のなし得る所なり』
Yesussaykka asa achchan dandda7etontay Xoossa achchan dandda7etees gides.
28 ペテロ言ふ『視よ、我等わが物をすてて汝に從へり』
Phexirosaykka hekko nuni nuus dizaz wursi aggiddi nena kaallidos gides.
29 イエス言ひ給ふ『われ誠に汝らに告ぐ、神の國のために、或は家、或は妻、或は兄弟、あるひは兩親、あるひは子を棄つる者は、誰にても、
Yesussaykka istas ta intes tumu gays Xoossa kawotethas giidi ba keeth, ba machcho, ba ishanta woykko bena yeliddayta woykko ba nayta aggida uray
30 今の時に數倍を受け、また後の世にて永遠の生命を受けぬはなし』 (aiōn , aiōnios )
Ha7i wode daro diikko kushe ekkontaynne yiza wode qasse medhina deyo ekkontay oonikka deenna gides. (aiōn , aiōnios )
31 イエス十二 弟子を近づけて言ひたまふ『視よ、我らエルサレムに上る。人の子につき預言者たちによりて録されたる凡ての事は、成し遂げらるべし。
Yesussaykka bena kaalliza tammanne nam77anta dumma efidi ha7i nuni Yerusaleme kezana goos, nabeti asa na gish xaafidaysi wuri polistana.
32 人の子は異邦人に付され、嘲弄せられ、辱しめられ、唾せられん。
Dere asas aathi immana, istikka iza qidhi ka77ananne waysana, iza bolla cuttana
33 彼 等これを鞭うち、かつ殺さん。かくて彼は三日めに甦へるべし』
garafana hessafekka zaaridi wodhana. Izikka heezzantho gallas hayqqoppe dendana gides.
34 弟子たち此 等のことを一つだに悟らず、此の言かれらに隱れたれば、その言ひ給ひしことを知らざりき。
Iza kaallizayti gidikko hessa wursofe isinoka eribeyttenna. Iza guussaykka istafe gemettides. Izi aaza gish hasa7idaakkonne eribeyttenna.
35 イエス、エリコに近づき給ふとき、一人の盲人、路の傍らに坐して、物 乞ひ居たりしが、
Yesussay Yarko gizaso matida wode issi qooqe addey oge duunan uttidi woossishe dees.
36 群衆の過ぐるを聞きて、その何事なるかを問ふ。
Qooqe addezzikka daro asay ogera aadhdhizaysa siyidi hessi aazzee? gi oychchides.
37 人々ナザレのイエスの過ぎたまふ由を告げたれば、
Isttikka izas Naazirete Yesussay hayssara aadhdhes giidi yootida.
38 盲人よばはりて言ふ『ダビデの子イエスよ、我を憫みたまへ』
Izikka Dawite na Yesussa taas qadhetta gi wassides.
39 先だち往く者ども、彼を禁めて默さしめんと爲たれど、増々さけびて言ふ『ダビデの子よ、我を憫みたまへ』
Yesussappe sintheti bizaytti c7o7uga giidi hanqqettida. gido attin izi Dawite no taas qadhetta giidi darisi waassidees.
40 イエス立ち止り、盲人を連れ來るべきことを命じ給ふ。かれ近づきたれば、
Yesussaykka eqqidi addezza izakko ehanna mala azaziddes, izikka izakko shiiqida wode
41 イエス問ひ給ふ『わが汝に何を爲さんことを望むか』彼いふ『主よ、見えんことなり』
ta nees ay oothanna mala koyay giidi oychchides. Qooqezikka Godo xeellanaas koyays gides.
42 イエス彼に『見ることを得よ、なんぢの信仰なんぢを救へり』と言ひ給へば、
Yesussaykka nena ne amanoy pathides xeella gides.
43 立刻に見ることを得、神を崇めてイエスに從ふ。民みな之を見て神を讃美せり。
Addezzikka heerakka xeellidees. Xoossakka bonchishshe Yesussa kaallidees. Hessa beydda derey wuri Xoossa galattides.