哀歌 5
1 ヱホバよ我らにありし所の事をおもひたまへ 我らの恥辱をかへりみ觀たまへ
Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.
2 われらの產業は外國人に歸し われらの家屋は他國人の有となれり
Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.
3 われらは孤子となりて父あらず われらの母は寡婦にひとし
Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.
4 われらは金を出して自己の水を飮み おのれの薪を得るにも價をはらふ
Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.
5 われらを追ふ者われらの頸に迫る 我らは疲れて休むことを得ず
Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.
6 食物を得て饑を凌がんとてエジプト人およびアッスリヤ人に手を與へたり
Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.
7 われらの父は罪ををかして已に世にあらず 我らその罪を負ふなり
Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.
8 奴僕等われらを制するに誰ありて我らを之が手よりすくひ出すものなし
Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.
9 荒野の刀兵の故によりて我ら死を冒して食物を得
Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.
10 饑饉の烈しき熱氣によりてわれらの皮膚は爐のごとく熱し
Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.
11 シオンにて婦人等をかされユダの邑々にて處女等けがさる
Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.
12 侯伯たる者も敵の手にて吊され 老たる者の面も尊とばれず
Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.
13 少き者は石磨を擔はせられ 童子は薪を負ふてよろめき
Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.
14 長老は門にあつまることを止め 少き者はその音樂を廢せり
Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.
15 我らが心の快樂はすでに罷み われらの跳舞はかはりて悲哀となり
Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.
16 われらの冠冕は首より落たり われら罪ををかしたれば禍なるかな
Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!
17 これが爲に我らの心うれへ これらのために我らが目くらくなれり
Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;
18 シオンの山は荒はて 山犬はその上を歩くなり
Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.
19 ヱホバよなんぢは永遠に在す なんぢの御位は世々かぎりなし
Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.
20 何とて我らを永く忘れ われらを斯ひさしく棄おきたまふや
Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?
21 ヱホバよねがはくは我らをして汝に歸らしめたまへ われら歸るべし 我らの日を新にして昔日の日のごとくならしめたまへ
Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.
22 さりとも汝まつたく我らを棄てたまひしや 痛くわれらを怒りゐたまふや
Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?
