ヨブ 記 19
1 ヨブこたへて曰く
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
2 汝ら我心をなやまし 言語をもて我を打くだくこと何時までぞや
Cik ilgi jūs manu dvēseli bēdināsiet un mani mocīsiet ar vārdiem?
3 なんぢら已に十次も我を辱しめ我を惡く待ひてなほ愧るところ無し
Jūs gan desmitkārt mani likuši kaunā un nekaunaties mani tā nomākt.
4 假令われ眞に過ちたらんもその過は我の身に止れり
Un ja es tiešām esmu maldījies, tad tā maldīšanās ir mana.
5 なんぢら眞に我に向ひて誇り我身に羞べき行爲ありと證するならば
Vai tad jums tiešām tā bija lielīties pret mani un pierādīt manu kaunu?
6 神われを虐げその網羅をもて我を包みたまへりと知るべし
Ņemiet jel vērā, kā Dievs mani lauzis un mani apvaldzinājis ar Savu tīklu.
7 我虐げらるると叫べども答なく 呼はり求むれども審理なし
Redzi, es brēcu par varas darbu, bet man neatbild; es kliedzu pēc palīga, bet tiesas nav.
8 彼わが路の周圍に垣を結めぐらして逾る能はざらしめ 我が行く途に黑暗を蒙むらしめ
Manam ceļam Viņš licis šķēršļus, ka netieku uz priekšu, un uz manām tekām Viņš licis tumsību.
9 わが光榮を褫ぎ我冠冕を首より奪ひ
Manu godu Viņš man novilcis un atņēmis manas galvas kroni.
10 四方より我を毀ちて失しめ 我望を樹のごとくに根より拔き
Viņš mani nopostījis visapkārt, ka eju bojā, un manu cerību Viņš izsakņojis kā koku.
11 我にむかひて震怒を燃し 我を敵の一人と見たまへり
Viņš iededzinājis Savu bardzību pret mani un mani tur kā Savu ienaidnieku.
12 その軍旅ひとしく進み途を高くして我に攻寄せ わが天幕の周圍に陣を張り
Viņa kara spēki sanākuši kopā un pret mani taisījuši savu ceļu un apmetuši lēģeri ap manu dzīvokli.
13 彼わが兄弟等をして遠くわれを離れしめたまへり 我を知る人々は全く我に疎くなりぬ
Manus brāļus viņš atšķīris tālu no manis, un mani draugi man palikuši visai sveši.
14 わが親戚は往來を休め わが朋友はわれを忘れ
Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.
15 わが家に寄寓る者およびわが婢等は我を見て外人のごとくす 我かれらの前にては異國人のごとし
Mana saime un manas kalpones tur mani par svešinieku, un es esmu kā svešs viņu acīs.
16 われわが僕を喚どもこたへず 我口をもて彼に請はざるを得ざるなり
Es saucu savu kalpu, bet tas neatbild, tas man mīļi jālūdzās ar savu muti.
17 わが氣息はわが妻に厭はれ わが臭氣はわが同胎の子等に嫌はる
Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.
18 童子等さへも我を侮どり 我起あがれば即ち我を嘲ける
Pat puikas mani nicina; kad es ceļos, tad tie man runā pretim.
19 わが親しき友われを惡みわが愛したる人々ひるがへりてわが敵となれり
Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.
20 わが骨はわが皮と肉とに貼り 我は僅に齒の皮を全うして逃れしのみ
Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un maniem zobiem āda vien atliek.
21 わが友よ汝等われを恤れめ 我を恤れめ 神の手われを撃り
Apžēlojaties par mani, apžēlojaties par mani, mani draugi! Jo Dieva roka mani aizskārusi.
22 汝らなにとて神のごとくして我を攻め わが肉に饜ことなきや
Kāpēc jūs mani vajājat, kā tas stiprais Dievs, un no manas miesas nevarat pieēsties?
23 望むらくは我言の書留られんことを 望むらくは我言書に記されんことを
Ak kaut mani vārdi taptu sarakstīti, ak kaut tie taptu iezīmēti grāmatā!
24 望むらくは鐡の筆と鉛とをもて之を永く磐石に鐫つけおかんことを
Kaut tie ar dzelzs kaltu un svinu par mūžīgu piemiņu taptu iecirsti akmenī.
25 われ知る我を贖ふ者は活く 後の日に彼かならず地の上に立ん
Bet es zinu, ka mans Pestītājs dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem.
26 わがこの皮この身の朽はてん後 われ肉を離れて神を見ん
Un kad mana āda, kas tā sasista, vairs nebūs, tad vaļā no savas miesas es skatīšu Dievu.
27 我みづから彼を見たてまつらん 我目かれを見んに識らぬ者のごとくならじ 我が心これを望みて焦る
Tiešām, es Viņu sev skatīšu, un manas acis Viņu redzēs, un nebūs svešs. - Mana sirds iekš manis ilgojās.
28 なんぢら若われら如何に彼を攻んかと言ひ また事の根われに在りと言ば
Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:
29 劍を懼れよ 忿怒は劍の罰をきたらす 斯なんぢら遂に審判のあるを知ん
Tad bīstaties no zobena; jo zobens ir tā bardzība par noziegumiem, lai jūs atzīstat, ka ir sodība.
