ヨブ 記 16
1 ヨブ答へて曰く
Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
2 斯る事は我おほく聞り 汝らはみな人を慰めんとして却つて人を煩はす者なり
Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
3 虚しき言語あに終極あらんや 汝なにに勵されて應答をなすや
Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
4 我もまた汝らの如くに言ことを得 もし汝らの身わが身と處を換なば我は言語を練て汝らを攻め 汝らにむかひて首を搖ことを得
Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
5 また口をもて汝らを強くし 唇の慰藉をもて汝らの憂愁を解ことを得るなり
Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
6 たとひ我言を出すとも我憂愁は解ず 默するとても何ぞ我身の安くなること有んや
Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
7 彼いま已に我を疲らしむ 汝わが宗族をことごとく荒せり
Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
8 なんぢ我をして皺らしめたり 是われに向ひて見證をなすなり 又わが痩おとろへたる状貌わが面の前に現はれ立て我を攻む
Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
9 かれ怒てわれを撕裂きかつ窘しめ 我にむかひて齒を噛鳴し我敵となり目を鋭して我を看る
Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
10 彼ら我にむかひて口を張り 我を賤しめてわが頬を打ち 相集まりて我を攻む
Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
11 神われを邪曲なる者に交し 惡き者の手に擲ちたまへり
Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
12 我は安穩なる身なりしに彼いたく我を打惱まし 頸を執へて我をうちくだき遂に我を立て鵠となしたまひ
Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
13 その射手われを遶り圍めり やがて情もなく我腰を射透し わが膽を地に流れ出しめたまふ
Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
14 彼はわれを打敗りて破壞に破壞を加へ 勇士のごとく我に奔かかりたまふ
Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
15 われ麻布をわが肌に縫つけ我角を塵にて汚せり
Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
16 我面は泣て頳くなり 我目縁には死の蔭あり
Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
17 然れども我手には不義あること無く わが祈祷は清し
Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
18 地よ我血を掩ふなかれ 我號呼は休む處を得ざれ
Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
19 視よ今にても我證となる者天にあり わが眞實を表明す者高き處にあり
Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
20 わが朋友は我を嘲けれども我目は神にむかひて涙を注ぐ
Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
21 願くは彼人のために神と論辨し 人の子のためにこれが朋友と論辨せんことを
Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
22 數年すぎさらば我は還らぬ旅路に往べし
Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
