Proverbi 16
1 All’uomo, i disegni del cuore; ma la risposta della lingua vien dall’Eterno.
Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
2 Tutte le vie dell’uomo a lui sembran pure, ma l’Eterno pesa gli spiriti.
Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
3 Rimetti le cose tue nell’Eterno, e i tuoi disegni avran buona riuscita.
Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
4 L’Eterno ha fatto ogni cosa per uno scopo; anche l’empio, per il dì della sventura.
Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
5 Chi è altero d’animo è in abominio all’Eterno; certo è che non rimarrà impunito.
Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
6 Con la bontà e con la fedeltà l’iniquità si espia, e col timor dell’Eterno si evita il male.
Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
7 Quando l’Eterno gradisce le vie d’un uomo, riconcilia con lui anche i nemici.
Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
8 Meglio poco con giustizia, che grandi entrate senza equità.
Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
9 Il cuor dell’uomo medita la sua via, ma l’Eterno dirige i suoi passi.
Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
10 Sulle labbra del re sta una sentenza divina; quando pronunzia il giudizio la sua bocca non erra.
Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
11 La stadera e le bilance giuste appartengono all’Eterno, tutti i pesi del sacchetto son opera sua.
Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
12 I re hanno orrore di fare il male, perché il trono è reso stabile con la giustizia.
Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
13 Le labbra giuste sono gradite ai re; essi amano chi parla rettamente.
Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
14 Ira del re vuol dire messaggeri di morte, ma l’uomo savio la placherà.
Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
15 La serenità del volto del re dà la vita, e il suo favore è come nube di pioggia primaverile.
Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
16 L’acquisto della sapienza oh quanto è migliore di quello dell’oro, e l’acquisto dell’intelligenza preferibile a quel dell’argento!
Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
17 La strada maestra dell’uomo retto è evitare il male; chi bada alla sua via preserva l’anima sua.
Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
18 La superbia precede la rovina, e l’alterezza dello spirito precede la caduta.
Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
19 Meglio esser umile di spirito coi miseri, che spartir la preda coi superbi.
Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
20 Chi presta attenzione alla Parola se ne troverà bene, e beato colui che confida nell’Eterno!
Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
21 Il savio di cuore è chiamato intelligente, e la dolcezza delle labbra aumenta il sapere.
Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
22 Il senno, per chi lo possiede, è fonte di vita, ma la stoltezza è il castigo degli stolti.
Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
23 Il cuore del savio gli rende assennata la bocca, e aumenta il sapere sulle sue labbra.
Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
24 Le parole soavi sono un favo di miele: dolcezza all’anima, salute al corpo.
Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
25 V’è tal via che all’uomo par diritta, ma finisce col menare alla morte.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
26 La fame del lavoratore lavora per lui, perché la sua bocca lo stimola.
Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
27 L’uomo cattivo va scavando ad altri del male, sulle sue labbra c’è come un fuoco divorante.
Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
28 L’uomo perverso semina contese, e il maldicente disunisce gli amici migliori.
Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
29 L’uomo violento trascina il compagno, e lo mena per una via non buona.
Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
30 Chi chiude gli occhi per macchinar cose perverse, chi si morde le labbra, ha già compiuto il male.
Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
31 I capelli bianchi sono una corona d’onore; la si trova sulla via della giustizia.
Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
32 Chi è lento all’ira val più del prode guerriero; chi padroneggia sé stesso val più di chi espugna città.
Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
33 Si gettan le sorti nel grembo, ma ogni decisione vien dall’Eterno.
Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
