Marco 15
1 E subito la mattina, i capi sacerdoti, con gli anziani e gli scribi e tutto il Sinedrio, tenuto consiglio, legarono Gesù e lo menarono via e lo misero in man di Pilato.
Un tūlit no rīta tie augstie priesteri ar tiem vecajiem un rakstu mācītājiem un visa tā augstā tiesa sarunājās, un tie sēja Jēzu, noveda un nodeva Viņu Pilatum.
2 E Pilato gli domandò: Sei tu il re dei Giudei? Ed egli, rispondendo, gli disse: Sì, lo sono.
Un Pilatus Viņam jautāja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēja un uz to sacīja: “Tu to saki.”
3 E i capi sacerdoti l’accusavano di molte cose;
Un tie augstie priesteri Viņu gauži apsūdzēja.
4 e Pilato daccapo lo interrogò dicendo: Non rispondi nulla? Vedi di quante cose ti accusano!
Bet Pilatus Viņam atkal vaicāja sacīdams: “Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik gauži tie Tevi apsūdz!”
5 Ma Gesù non rispose più nulla; talché Pilato se ne maravigliava.
Bet Jēzus neatbildēja vairs nenieka, tā ka Pilatus brīnījās.
6 Or ogni festa di pasqua ei liberava loro un carcerato, qualunque chiedessero.
Bet uz svētkiem tas viņiem atlaida vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.
7 C’era allora in prigione un tale chiamato Barabba, insieme a de’ sediziosi, i quali, nella sedizione, avean commesso omicidio.
Bet tur bija viens ar vārdu Baraba, gūstīts ar tiem dumpiniekiem, kas dumpī vienu bija nokāvuši.
8 E la moltitudine, venuta su, cominciò a domandare ch’e’ facesse come sempre avea lor fatto.
Un tie ļaudis augšā sanākuši iesāka prasīt, ka tiem tā darītu, kā allažiņ.
9 E Pilato rispose loro: Volete ch’io vi liberi il Re de’ Giudei?
Bet Pilatus tiem atbildēja un sacīja: “Vai jūs gribat, ka es jums To Jūdu ķēniņu atlaižu?”
10 Poiché capiva bene che i capi sacerdoti glielo aveano consegnato per invidia.
Jo viņš zināja, ka tie augstie priesteri To no skaudības bija nodevuši.
11 Ma i capi sacerdoti incitarono la moltitudine a chiedere che piuttosto liberasse loro Barabba.
Bet tie augstie priesteri tiem ļaudīm piekodināja, lai labāki tiem atlaistu to Barabu.
12 E Pilato, daccapo replicando, diceva loro: Che volete dunque ch’io faccia di colui che voi chiamate il Re de’ Giudei?
Bet Pilatus atbildēja un atkal uz tiem sacīja: “Ko tad jūs gribat, lai daru Tam, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?”
13 Ed essi di nuovo gridarono: Crocifiggilo!
Bet tie atkal brēca: “Sit Viņu krustā.”
14 E Pilato diceva loro: Ma pure, che male ha egli fatto? Ma essi gridarono più forte che mai: Crocifiggilo!
Bet Pilatus uz tiem sacīja: “Ko tad Viņš ļaunu darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca: “Sit Viņu krustā.”
15 E Pilato, volendo soddisfare la moltitudine, liberò loro Barabba; e consegnò Gesù, dopo averlo flagellato, per esser crocifisso.
Bet Pilatus gribēdams tiem ļaudīm izpatikt, tiem atlaida Barabu un nodeva Jēzu, kad Viņu bija šaustījis, ka taptu krustā sists.
16 Allora i soldati lo menarono dentro la corte che è il Pretorio, e radunarono tutta la coorte.
Bet tie karavīri Viņu noveda pilī, tas ir tiesas namā, un sasauca visu to pulku.
17 E lo vestirono di porpora; e intrecciata una corona di spine, gliela misero intorno al capo,
Un tie Viņam apvilka sarkanu mēteli, un kroni no ērkšķiem nopinuši Viņam lika uz galvu.
18 e cominciarono a salutarlo: Salve, Re de’ Giudei!
Un tie iesāka Viņu sveicināt: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
19 E gli percotevano il capo con una canna, e gli sputavano addosso, e postisi inginocchioni, si prostravano dinanzi a lui.
Un sita Viņa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.
20 E dopo che l’ebbero schernito, lo spogliarono della porpora e lo rivestirono dei suoi propri vestimenti. E lo menaron fuori per crocifiggerlo.
Un kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka to sarkano mēteli un Viņam apvilka Viņa paša drēbes un Viņu izveda, ka Viņu krustā sistu.
21 E costrinsero a portar la croce di lui un certo Simon cireneo, il padre di Alessandro e di Rufo, il quale passava di là, tornando dai campi.
Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Kirenes, Aleksandera un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu.
22 E menarono Gesù al luogo detto Golgota; il che, interpretato, vuol dire luogo del teschio.
Un tie Viņu noveda pie tās vietas Golgata, tas ir tulkots: pieres vieta.
23 E gli offersero da bere del vino mescolato con mirra; ma non ne prese.
Un Viņam deva dzert vīnu, ar mirrēm sajauktu, bet Viņš to neņēma.
24 Poi lo crocifissero e si spartirono i suoi vestimenti, tirandoli a sorte per sapere quel che ne toccherebbe a ciascuno.
Un kad To bija krustā situši, tad tie izdalīja Viņa drēbes un meta kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.
25 Era l’ora terza quando lo crocifissero.
Un tā bija tā trešā stunda, un Viņu sita krustā.
26 E l’iscrizione indicante il motivo della condanna, diceva: IL RE DE’ GIUDEI.
Un tur virsraksts par Viņa vainu bija virsū uzrakstīts: Tas Jūdu Ķēniņš.
27 E con lui crocifissero due ladroni, uno alla sua destra e l’altro alla sua sinistra.
Un līdz ar Viņu sita krustā divas slepkavas, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.
28 E si adempié la Scrittura che dice: Egli è stato annoverato fra gli iniqui.
Un tie raksti ir piepildīti, kas saka: “Viņš ir līdzināts ļauna darītājiem.”
29 E quelli che passavano lì presso lo ingiuriavano, scotendo il capo e dicendo: Eh, tu che disfai il tempio e lo riedifichi in tre giorni,
Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja savas galvas un sacīja: “Raugi, kā Tu Dieva namu noplēsi un to uztaisi trejās dienās.
30 salva te stesso e scendi giù di croce!
Palīdzies pats un kāpi no krusta zemē.”
31 Parimente anche i capi sacerdoti con gli scribi, beffandosi, dicevano l’uno all’altro: Ha salvato altri e non può salvar se stesso!
Tāpat arīdzan tie augstie priesteri ar tiem rakstu mācītājiem Viņu apmēdīja un sacīja: “Citus Viņš pestījis, Sevi pašu Viņš nevar pestīt.
32 Il Cristo, il Re d’Israele, scenda ora giù di croce, affinché vediamo e crediamo! Anche quelli che erano stati crocifissi con lui, lo insultavano.
Lai nu Kristus, tas Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.” Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu apsmēja.
33 E venuta l’ora sesta, si fecero tenebre per tutto il paese, fino all’ora nona.
Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
34 Ed all’ora nona, Gesù gridò con gran voce: Eloì, Eloì, lamà sabactanì? il che, interpretato, vuol dire: Dio mio, Dio mio, perché mi hai abbandonato?
Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca saukdams: “Eli, Eli, lama zabaktani!” Tas ir tulkots: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?
35 E alcuni degli astanti, udito ciò, dicevano: Ecco, chiama Elia!
Un citi no tiem, kas tur klāt stāvēja, kad to dzirdēja, sacīja: “Redzi, Viņš sauc Eliju.”
36 E uno di loro corse, e inzuppata d’aceto una spugna, e postala in cima ad una canna, gli diè da bere dicendo: Aspettate, vediamo se Elia viene a trarlo giù.
Bet viens tecēja un pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un Viņu dzirdināja sacīdams: “Laidiet, redzēsim, vai Elija nāks un Viņu noņems.”
37 E Gesù, gettato un gran grido, rendé lo spirito.
Bet Jēzus stiprā balsī brēcis dvēseli izlaida.
38 E la cortina del tempio si squarciò in due, da cima a fondo.
Un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei.
39 E il centurione ch’era quivi presente dirimpetto a Gesù, avendolo veduto spirare a quel modo, disse: Veramente, quest’uomo era Figliuol di Dio!
Bet tas virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam it pretī, redzēdams, ka Viņš tā brēkdams garu bija izlaidis, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.”
40 Or v’erano anche delle donne, che guardavan da lontano; fra le quali era Maria Maddalena e Maria madre di Giacomo il piccolo e di Iose, e Salome;
Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Madaļa un Marija, tā jaunākā, Jēkaba un Jāzepa māte, un Salome,
41 le quali, quand’egli era in Galilea, lo seguivano e lo servivano; e molte altre, che eran salite con lui a Gerusalemme.
Kas arīdzan, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
42 Ed essendo già sera (poiché era Preparazione, cioè la vigilia del sabato),
Un tās sataisāmās dienas vakarā, tas ir tai svētā vakarā,
43 venne Giuseppe d’Arimatea, consigliere onorato, il quale aspettava anch’egli il Regno di Dio; e, preso ardire, si presentò a Pilato e domandò il corpo di Gesù.
Jāzeps no Arimatijas, viens godīgs runas kungs, kas pats arīdzan uz Dieva valstību gaidīja, nāca un iegāja droši pie Pilatus un izlūdzās Jēzus miesas.
44 Pilato si maravigliò ch’egli fosse già morto; e chiamato a sé il centurione, gli domandò se era morto da molto tempo;
Bet Pilatus brīnījās, ka Tas jau bija nomiris, un to kapteini aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš nomiris?
45 e saputolo dal centurione, donò il corpo a Giuseppe.
Un no tā kapteiņa izklausinājis, viņš Jāzepam Jēzus miesas atvēlēja.
46 E questi, comprato un panno lino e tratto Gesù giù di croce, l’involse nel panno e lo pose in una tomba scavata nella roccia, e rotolò una pietra contro l’apertura del sepolcro.
Un tas smalku audekli pircis, Viņu noņēma un ietina tai smalkā audeklī un Viņu ielika kapā, kas klintī bija izcirsts, un pievēla akmeni priekš tā kapa durvīm.
47 E Maria Maddalena e Maria madre di Iose stavano guardando dove veniva deposto.
Bet Marija Madaļa un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur Tas tapa nolikts.
