Giobbe 5
1 Chiama pure! C’è forse chi ti risponda? E a qual dei santi vorrai tu rivolgerti?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 No, il cruccio non uccide che l’insensato e l’irritazione non fa morir che lo stolto.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 Io ho veduto l’insensato prender radice, ma ben tosto ho dovuto maledirne la dimora.
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 I suoi figli van privi di soccorso, sono oppressi alla porta, e non c’è chi li difenda.
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 L’affamato gli divora la raccolta, gliela rapisce perfino di tra le spine; e l’assetato gli trangugia i beni.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 Ché la sventura non spunta dalla terra né il dolore germina dal suolo;
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 ma l’uomo nasce per soffrire, come la favilla per volare in alto.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Io però vorrei cercar di Dio, e a Dio vorrei esporre la mia causa:
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 a lui, che fa cose grandi, imperscrutabili, maraviglie senza numero;
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 che spande la pioggia sopra la terra e manda le acque sui campi;
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 che innalza quelli ch’erano abbassati e pone in salvo gli afflitti in luogo elevato;
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 che sventa i disegni degli astuti sicché le loro mani non giungono ad eseguirli;
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 che prende gli abili nella loro astuzia, sì che il consiglio degli scaltri va in rovina.
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 Di giorno essi incorron nelle tenebre, in pien mezzodì brancolan come di notte;
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 ma Iddio salva il meschino dalla spada della lor bocca, e il povero di man del potente.
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 E così pel misero v’è speranza, mentre l’iniquità ha la bocca chiusa.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Beato l’uomo che Dio castiga! E tu non isdegnar la correzione dell’Onnipotente;
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 giacché egli fa la piaga, poi la fascia; egli ferisce, ma le sue mani guariscono.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 In sei distrette egli sarà il tuo liberatore e in sette il male non ti toccherà.
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 In tempo di carestia ti scamperà dalla morte, in tempo di guerra dai colpi della spada.
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 Sarai sottratto al flagello della lingua, non temerai quando verrà il disastro.
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 In mezzo al disastro e alla fame riderai, non paventerai le belve della terra;
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 perché avrai per alleate le pietre del suolo, e gli animali de’ campi saran teco in pace.
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 Saprai sicura la tua tenda; e, visitando i tuoi pascoli, vedrai che non ti manca nulla.
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 Saprai che la tua progenie moltiplica, che i tuoi rampolli crescono come l’erba de’ campi.
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Scenderai maturo nella tomba, come la bica di mannelle che si ripone a suo tempo.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Ecco quel che abbiam trovato, riflettendo. Così è. Tu ascolta, e fanne tuo pro”.
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
