< Giobbe 38 >
1 Allora l’Eterno rispose a Giobbe dal seno della tempesta, e disse:
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
2 “Chi è costui che oscura i miei disegni con parole prive di senno?
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3 Orsù, cingiti i lombi come un prode; io ti farò delle domande e tu insegnami!
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4 Dov’eri tu quand’io fondavo la terra? Dillo, se hai tanta intelligenza.
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
5 Chi ne fissò le dimensioni? giacché tu il sai! chi tirò sovr’essa la corda da misurare?
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
6 Su che furon poggiate le sue fondamenta, o chi ne pose la pietra angolare
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
7 quando le stelle del mattino cantavan tutte assieme e tutti i figli di Dio davan in gridi di giubilo?
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
8 Chi chiuse con porte il mare balzante fuor dal seno materno,
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
9 quando gli detti le nubi per vestimento e per fasce l’oscurità,
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
10 quando gli tracciai de’ confini, gli misi sbarre e porte,
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11 e dissi: “Fin qui tu verrai, e non oltre; qui si fermerà l’orgoglio de’ tuoi flutti?”
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12 Hai tu mai, in vita tua, comandato al mattino? o insegnato il suo luogo all’aurora,
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
13 perch’ella afferri i lembi della terra, e ne scuota via i malvagi?
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14 La terra si trasfigura come creta sotto il sigillo, e appar come vestita d’un ricco manto;
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
15 i malfattori sono privati della luce loro, e il braccio, alzato già, è spezzato.
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
16 Sei tu penetrato fino alle sorgenti del mare? hai tu passeggiato in fondo all’abisso?
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
17 Le porte della morte ti son esse state scoperte? Hai tu veduto le porte dell’ombra di morte?
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
18 Hai tu abbracciato collo sguardo l’ampiezza della terra? Parla, se la conosci tutta!
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
19 Dov’è la via che guida al soggiorno della luce? E la tenebra dov’è la sua dimora?
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
20 Le puoi tu menare verso i loro domini, e sai tu bene i sentieri per ricondurle a casa?
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
21 Lo sai di sicuro! ché tu eri, allora, già nato, e il numero de’ tuoi giorni è grande!…
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
22 Sei tu entrato ne’ depositi della neve? Li hai visti i depositi della grandine
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
23 ch’io tengo in serbo per i tempi della distretta, pel giorno della battaglia e della guerra?
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
24 Per quali vie si diffonde la luce e si sparge il vento orientale sulla terra?
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
25 Chi ha aperto i canali all’acquazzone e segnato la via al lampo dei tuoni,
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
26 perché la pioggia cada sulla terra inabitata, sul deserto ove non sta alcun uomo,
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
27 e disseti le solitudini desolate, sì che vi germogli e cresca l’erba?
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
28 Ha forse la pioggia un padre? o chi genera le gocce della rugiada?
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
29 Dal seno di chi esce il ghiaccio, e la brina del cielo chi la dà alla luce?
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
30 Le acque, divenute come pietra, si nascondono, e la superficie dell’abisso si congela.
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
31 Sei tu che stringi i legami delle Pleiadi, o potresti tu scioglier le catene d’Orione?
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32 Sei tu che, al suo tempo, fai apparire le costellazioni e guidi la grand’Orsa insieme a’ suoi piccini?
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
33 Conosci tu le leggi del cielo? e regoli tu il dominio di esso sulla terra?
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
34 Puoi tu levar la voce fino alle nubi, e far che abbondanza di pioggia ti ricopra?
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
35 I fulmini parton forse al tuo comando? Ti dicono essi: “Eccoci qua”?
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
36 Chi ha messo negli strati delle nubi sapienza, o chi ha dato intelletto alla meteora?
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
37 Chi conta con sapienza le nubi? e gli otri del cielo chi li versa
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
38 allorché la polvere stemperata diventa come una massa in fusione e le zolle de’ campi si saldan fra loro?
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
39 Sei tu che cacci la preda per la leonessa, che sazi la fame de’ leoncelli
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
40 quando si appiattano nelle tane e si mettono in agguato nella macchia?
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41 Chi provvede il pasto al corvo quando i suoi piccini gridano a Dio e vanno errando senza cibo?
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?