Salmi 35
1 Signore, giudica chi mi accusa, combatti chi mi combatte. Di Davide.
Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo.
2 Afferra i tuoi scudi e sorgi in mio aiuto.
Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.
3 Vibra la lancia e la scure contro chi mi insegue, dimmi: «Sono io la tua salvezza».
Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas man dzenās pakaļ; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.
4 Siano confusi e coperti di ignominia quelli che attentano alla mia vita; retrocedano e siano umiliati quelli che tramano la mia sventura.
Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā.
5 Siano come pula al vento e l'angelo del Signore li incalzi;
Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen.
6 la loro strada sia buia e scivolosa quando li insegue l'angelo del Signore.
Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā.
7 Poiché senza motivo mi hanno teso una rete, senza motivo mi hanno scavato una fossa.
Jo bez vainas tie priekš manis apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie priekš manas dvēseles rakuši bedri.
8 Li colga la bufera improvvisa, li catturi la rete che hanno tesa, siano travolti dalla tempesta.
Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs.
9 Io invece esulterò nel Signore per la gioia della sua salvezza.
Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.
10 Tutte le mie ossa dicano: «Chi è come te, Signore, che liberi il debole dal più forte, il misero e il povero dal predatore?».
Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja.
11 Sorgevano testimoni violenti, mi interrogavano su ciò che ignoravo,
Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu.
12 mi rendevano male per bene: una desolazione per la mia vita.
Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta.
13 Io, quand'erano malati, vestivo di sacco, mi affliggevo col digiuno, riecheggiava nel mio petto la mia preghiera.
Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dibina.
14 Mi angustiavo come per l'amico, per il fratello, come in lutto per la madre mi prostravo nel dolore.
Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.
15 Ma essi godono della mia caduta, si radunano, si radunano contro di me per colpirmi all'improvviso. Mi dilaniano senza posa,
Bet kad es straipalēju, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu.
16 mi mettono alla prova, scherno su scherno, contro di me digrignano i denti.
Ar viltīgiem mēdītājiem un kumosu lišķiem tie griež zobus pret mani.
17 Fino a quando, Signore, starai a guardare? Libera la mia vita dalla loro violenza, dalle zanne dei leoni l'unico mio bene.
Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vientuli no jauniem lauvām.
18 Ti loderò nella grande assemblea, ti celebrerò in mezzo a un popolo numeroso.
Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu
19 Non esultino su di me i nemici bugiardi, non strizzi l'occhio chi mi odia senza motivo.
Lai par mani nepriecājās, kas mani ienīst par nepatiesu, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas.
20 Poiché essi non parlano di pace, contro gli umili della terra tramano inganni.
Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret tiem klusiem iekš zemes.
21 Spalancano contro di me la loro bocca; dicono con scherno: «Abbiamo visto con i nostri occhi!».
Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi!
22 Signore, tu hai visto, non tacere; Dio, da me non stare lontano.
Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis!
23 Dèstati, svègliati per il mio giudizio, per la mia causa, Signore mio Dio.
Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu.
24 Giudicami secondo la tua giustizia, Signore mio Dio, e di me non abbiano a gioire.
Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.
25 Non pensino in cuor loro: «Siamo soddisfatti!». Non dicano: «Lo abbiamo divorato».
Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši.
26 Sia confuso e svergognato chi gode della mia sventura, sia coperto di vergogna e d'ignominia chi mi insulta.
Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās.
27 Esulti e gioisca chi ama il mio diritto, dica sempre: «Grande è il Signore che vuole la pace del suo servo».
Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās.
28 La mia lingua celebrerà la tua giustizia, canterà la tua lode per sempre.
Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.
