Giobbe 5
1 Chiama, dunque! Ti risponderà forse qualcuno? E a chi fra i santi ti rivolgerai?
Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
2 Poiché allo stolto dà morte lo sdegno e la collera fa morire lo sciocco.
Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
3 Io ho visto lo stolto metter radici, ma imputridire la sua dimora all'istante.
Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
4 I suoi figli sono lungi dal prosperare, sono oppressi alla porta, senza difensore;
Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
5 l'affamato ne divora la messe e gente assetata ne succhia gli averi.
Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
6 Non esce certo dalla polvere la sventura né germoglia dalla terra il dolore,
Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
7 ma è l'uomo che genera pene, come le scintille volano in alto.
Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
8 Io, invece, mi rivolgerei a Dio e a Dio esporrei la mia causa:
Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
9 a lui, che fa cose grandi e incomprensibili, meraviglie senza numero,
Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
10 che dà la pioggia alla terra e manda le acque sulle campagne.
Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
11 Colloca gli umili in alto e gli afflitti solleva a prosperità;
Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
12 rende vani i pensieri degli scaltri e le loro mani non ne compiono i disegni;
Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
13 coglie di sorpresa i saggi nella loro astuzia e manda in rovina il consiglio degli scaltri.
Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
14 Di giorno incappano nel buio e brancolano in pieno sole come di notte,
Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
15 mentre egli salva dalla loro spada l'oppresso, e il meschino dalla mano del prepotente.
Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
16 C'è speranza per il misero e l'ingiustizia chiude la bocca.
Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
17 Felice l'uomo, che è corretto da Dio: perciò tu non sdegnare la correzione dell'Onnipotente,
Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
18 perché egli fa la piaga e la fascia, ferisce e la sua mano risana.
Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
19 Da sei tribolazioni ti libererà e alla settima non ti toccherà il male;
Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
20 nella carestia ti scamperà dalla morte e in guerra dal colpo della spada;
Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
21 sarai al riparo dal flagello della lingua, né temerai quando giunge la rovina.
No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
22 Della rovina e della fame ti riderai né temerai le bestie selvatiche;
Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
23 con le pietre del campo avrai un patto e le bestie selvatiche saranno in pace con te.
Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
24 Conoscerai la prosperità della tua tenda, visiterai la tua proprietà e non sarai deluso.
Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
25 Vedrai, numerosa, la prole, i tuoi rampolli come l'erba dei prati.
Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
26 Te ne andrai alla tomba in piena maturità, come si ammucchia il grano a suo tempo.
Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
27 Ecco, questo abbiamo osservato: è così. Ascoltalo e sappilo per tuo bene.
Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
