2 Samuele 22
1 Davide rivolse al Signore le parole di questo canto, quando il Signore lo liberò dalla mano di tutti i suoi nemici, specialmente dalla mano di Saul.
Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:
2 «Il Signore è la mia roccia, la mia fortezza, il mio liberatore, Egli disse:
Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.
3 il mio Dio, la mia rupe in cui mi rifugio, il mio scudo, la mia salvezza, il mio riparo! Sei la mia roccaforte che mi salva: tu mi salvi dalla violenza.
Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.
4 Invoco il Signore, degno di ogni lode, e sono liberato dai miei nemici.
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Mi circondavano i flutti della morte, mi atterrivano torrenti esiziali.
Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
7 Nell'angoscia ho invocato il Signore, ho gridato al mio Dio, Egli ha ascoltato dal suo tempio la mia voce; il mio grido è giunto ai suoi orecchi.
Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Si scosse la terra e sobbalzò; tremarono le fondamenta del cielo; si scossero, perché egli si era irritato.
Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.
9 Fumo salì dalle sue narici; dalla sua bocca uscì un fuoco divoratore; carboni accesi partirono da lui.
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
10 Egli piegò i cieli e discese; una nube oscura era sotto i suoi piedi.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
11 Cavalcò un cherubino e volò; si librò sulle ali del vento.
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.
12 Si avvolse di tenebra tutto intorno; acque scure e dense nubi erano la sua tenda.
Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.
13 Per lo splendore che lo precedeva arsero carboni infuocati.
No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.
14 Il Signore tuonò nei cieli, l'Altissimo emise la sua voce.
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.
15 Scagliò frecce e li disperse; vibrò folgori e li mise in fuga.
Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.
16 Apparvero le profondità marine; si scoprirono le basi del mondo, come effetto della tua minaccia, Signore, del soffio violento della tua ira.
Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.
17 Dall'alto stese la mano e mi prese; mi fece uscire dalle grandi acque.
Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
18 Mi liberò dai miei robusti avversari, dai miei nemici più forti di me.
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.
19 Mi affrontarono nel giorno della mia rovina, ma il Signore fu il mio sostegno.
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
20 Egli mi trasse al largo; mi liberò, perché oggetto della sua benevolenza.
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
21 Il Signore mi ricompensò secondo la mia giustizia, mi trattò secondo la purità delle mie mani.
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.
22 Perché mi sono mantenuto nelle vie del Signore, non sono stato empio, lontano dal mio Dio,
Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
23 perché tutti i suoi decreti mi sono dinanzi e non ho allontanato da me le sue leggi.
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
24 Sono stato irreprensibile nei suoi riguardi; mi sono guardato dall'iniquità.
Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.
25 Il Signore mi trattò secondo la mia giustizia, secondo la purità delle mie mani alla sua presenza.
Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.
26 Con il pio ti mostri pio, con il prode ti mostri integro;
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.
27 con il puro ti mostri puro, con il tortuoso ti mostri astuto.
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
28 Tu salvi la gente umile, mentre abbassi gli occhi dei superbi.
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.
29 Sì, tu sei la mia lucerna, Signore; il Signore illumina la mia tenebra.
Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.
30 Sì, con te io posso affrontare una schiera, con il mio Dio posso slanciarmi sulle mura.
Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
31 La via di Dio è perfetta; la parola del Signore è integra; egli è scudo per quanti si rifugiano in lui.
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
32 C'è forse un dio come il Signore; una rupe fuori del nostro Dio?
Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?
33 Dio mi cinge di forza, rende sicura la mia via.
Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.
34 Ha reso simili i miei piedi a quelli delle cerve; mi ha fatto stare sulle alture.
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
35 Ha addestrato la mia mano alla guerra; ha posto un arco di bronzo nelle mie braccia.
Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
36 Mi hai dato lo scudo della tua salvezza, la tua sollecitudine mi fa crescere.
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.
37 Fai largo davanti ai miei passi; le mie gambe non vacillano.
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
38 Inseguo e raggiungo i miei nemici, non desisto finché non siano distrutti.
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.
39 Li colpisco ed essi non possono resistere; cadono sotto i miei piedi.
Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
40 Mi cingi di forza per la battaglia; hai fatto piegare sotto di me i miei avversari.
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
41 Mi mostri i nemici di spalle, così io distruggo quelli che mi odiano.
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.
42 Gridano, ma nessuno li salva, verso il Signore, che a loro non risponde.
Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
43 Li disperdo come polvere della terra, li calpesto come fango delle piazze.
Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.
44 Tu mi liberi dalle contese del popolo; mi poni a capo di nazioni; un popolo non conosciuto mi serve.
Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.
45 I figli degli stranieri mi onorano appena sentono, mi obbediscono.
Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.
46 I figli degli stranieri vengono meno, lasciano con spavento i loro nascondigli.
Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.
47 Viva il Signore! Sia benedetta la mia rupe! Sia esaltato il Dio della mia salvezza!
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,
48 Dio fa vendetta per me e mi sottomette i popoli.
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,
49 Tu mi liberi dai miei nemici, mi innalzi sopra i miei avversari, mi liberi dall'uomo violento.
Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.
50 Perciò ti loderò, Signore, fra i popoli canterò inni al tuo nome.
Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.
51 Egli concede una grande vittoria al suo re, la grazia al suo consacrato, a Davide e ai suoi discendenti per sempre».
Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
