Jeremias 3
1 “Kunada, 'Adda maysa a lalaki a mangpatpatalaw iti asawana, isu a pimmanaw ti babai ket nagbalin nga asawa ti sabali a lalaki. Rumbeng kadi a sublien ti lalaki ti babai? Saan kadi a naan-anayen a narugit ti babai?' Dayta a babai ket daytoy a daga! Nagtignayka a kas iti balangkantis nga addaan iti adu a kaayan-ayat, ket ita kayatmo ti agsubli kaniak? —kastoy ti pakaammo ni Yahweh.
Un Viņš saka: kad vīrs atstumj savu sievu, un tā aiziet no viņa un ņem citu vīru, vai tas viņu atkal drīkst pieņemt? Vai tāda zeme netaptu ļoti sagānīta? Bet tu ar daudz drauģeļiem esi maucību dzinusi un griezies atkal pie Manis, saka Tas Kungs.
2 Tumangadka ket kumitaka kadagiti tapaw dagiti turod! Sadino ti saanmo a nakikaiddaan? Nagtugawka kadagiti igid dagiti daldalan a mangur-uray kadagiti kaayan-ayatmo, a kasla ka la tulisan nga agpadpadaan idiay let-ang. Tinulawam ti daga iti kinabalangkantis ken kinadangkesmo.
Pacel savas acis uz tiem elku kalniem un skaties: kur tu neesi tapusi apsmieta! Tu viņu dēļ esi ceļmalā sēdējusi kā Arābs tuksnesī; tā tu zemi esi sagānījusi ar savu maucību un ar savu blēdību.
3 Isu a nalapdan dagiti arbis ken saan a nagtinnag ti maudi a tudo. Ngem natangsit ta rupam a kas iti rupa ti balangkantis a babai. Saanmo ng ammo ti agbain.
Tādēļ agrais lietus top aizturēts, un vēlais lietus nenāk. Bet tev ir maukas piere, tu negribi kaunēties.
4 Manipud ita a tiempo, saankanto aya nga umawag kaniak a kunam, 'Amak! Sika ti kasingedan a gayyemko manipud pay kinaagtutubok.
Un taču no šī laika tu Mani piesauci: mans Tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
5 Agnanayon kadi ti ungetmo? Pagtalinaedem kadi a kanayon ti ungetmo?' Dumngegka! Impakaammom nga agaramidka iti dakes, ket inaramidmo dayta. Itultuloymo ngarud nga aramiden dayta!”
Vai Viņš vienmēr dusmosies, vai Viņš bardzību turēs mūžīgi? Redzi, tā tu runā un dari ļaunu cik spēdama.
6 Ket kinuna ni Yahweh kaniak kadagidi aldaw ni Josias nga ari, “Makitam kadi ti panangliput ti Israel kaniak? Mapan isuna iti tunggal nangato a bantay ken iti sirok ti tunggal nalangto a kayo, ket sadiay agtignay a kasla balangkantis a babai.
Un Tas Kungs sacīja uz mani ķēniņa Josijas dienās: Vai esi redzējis, ko Israēla cilts atkāpdamās darījusi? Viņa gāja uz ikkatru elka kalnu un apakš visiem zaļiem kokiem un tur maukoja.
7 Kinunak, 'Kalpasan a maaramidna amin dagitoy a banbanag, agsublinto isuna kaniak,' ngem saan nagsubli. Ket nakita ti nagulib a kabsatna a ni Juda ti inaramidna.
Un Es sacīju, kad tā visu to bija darījusi, atgriezies pie Manis; bet tā neatgriezās; un to redzēja viņas māsa, tā neuzticīgā Jūda cilts.
8 Isu a nakitak a gapu kadagitoy amin a nakikamalala isuna. Managsukir nga Israel! Pinagtalawko isuna ket inikkak iti kasuratan ti panagsina. Ngem saan a nagbuteng ti nagulib a kabsatna a ni Juda, ket rimmuar ken nagtigtignay met a kas iti balangkantis a babai!
Un Es redzēju, lai gan Es tādēļ, ka tā pārkāpēja Israēla cilts laulību bija pārlauzusi, viņu biju atstājis un tai devis šķiršanās grāmatu, ka tomēr viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, nebijās, bet nogāja un dzina pati arīdzan maucību.
9 Awan aniamanna kenkuana a tinulawanna ti daga, isu a nagaramidda kadagiti bato ken kayo a didiosen.
Un ar savas maucības slavu tā ir sagānījusi zemi, jo tā lauza laulību ar akmeņiem un kokiem.
10 Ket kalpasan amin dagitoy, uray ti nagulib a kabsatna a ni Juda ket saan a nagsubli kaniak iti amin a pusona, no di ket naginsusubli! —kastoy ti pakaammo ni Yahweh.”
Un pie visa tā arī viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, pie Manis nav atgriezusies no visas savas sirds, bet ar viltu, saka Tas Kungs.
11 Ket kinuna ni Yahweh kaniak, “Nalinlinteg ti mangliliput nga Israel ngem iti nagulib a Juda!
Un Tas Kungs sacīja uz mani: Israēla cilts, tā atkāpēja, izturas taisnāki, nekā neuzticīgā Jūda cilts.
12 Mapanmo iwaragawag daytoy iti amianan. Kunaem, ''Agsublika, sika a mangliliput nga Israel! —kastoy ti pakaammo ni Yahweh—saanakto a kanayon a makaunget kenka. Agsipud ta napudnoak—kastoy ti pakaammo ni Yahweh—saanak nga agnanayon a makaunget.”
Ej un sauc šos vārdus pret ziemeļa pusi un saki: atgriezies, Israēla cilts, tu atkāpēja, saka Tas Kungs, tad Es Savu dusmību negriezīšu uz tevi. Jo Es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmoties.
13 Bigbigem ti basolmo, ta nagbasolka kenni Yahweh a Diosmo; nakinaigka kadagiti ganggannaet iti sirok dagiti nalalangto a kayo! Ta saanmo nga impangag ti timekko! —kastoy ti pakaammo ni Yahweh.
Atzīsti tikai savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurp turp esi skraidījusi pie svešiem, apakš ikkatra zaļa koka, bet Manai balsij jūs neesat paklausījuši, saka Tas Kungs.
14 Agsublikayo, dakayo a saan a napudno a tattao! —kastoy ti pakaammo ni Yahweh—ta inasawakayo! Mangalaak kadakayo iti maysa manipud iti tunggal siudad, dua manipud iti tunggal puli, ket ipankayo idiay Sion!
Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas Kungs, - jo Es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un Es jūs vedīšu uz Ciānu.
15 Ikkankayto kadagiti agpaspastor nga iti pagayatanna ket ti pagayatak, ken idalandakayonto nga addaan iti pannakaammo ken kinasirib.
Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, un tie jūs ganīs ar ziņu un prātu.
16 Ket mapasamakto, nga umadu ken maaddaankayonto iti adu a kaputotan iti daytoy a daga kadagidiay nga al-aldaw—kastoy ti pakaammo ni Yahweh. Saandanton nga ibaga, “Ti lakasa ti tulag ni Yahweh!” Saandanton a malagip daytoy, ta saandanto a panunoten ti maipanggep iti daytoy wenno ikaskaso daytoy. Daytoy a sao ket saanton a maibaga pay.'
Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: „Tā Kunga derības šķirsts“un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs.
17 Iti dayta a tiempo, iwaragawagdanto maipanggep iti Jerusalem, 'Daytoy ti trono ni Yahweh,' ket aguummongto dagiti amin a nasion idiay Jerusalem iti nagan ni Yahweh. Saandanton nga aramiden dagiti dakes a tartarigagayanda.
Tanī laikā Jeruzāleme taps nosaukta: „Tā Kunga goda krēsls“, un pie viņas visi pagāni taps sapulcināti, tādēļ ka Tā Kunga vārds ir Jeruzālemē; un tie nestaigās vairs pēc savas niknās sirds domām.
18 Kadagidiay nga aldaw, makipagkaykaysanto ti balay ti Juda iti balay ti Israel. Agkuyogdanto nga umay manipud iti daga iti amianan ket mapanda iti daga nga intedko a kas tawid kadagiti kapuonanyo.
Tanīs dienās Jūda nams ies pie Israēla nama, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko es jūsu tēviem esmu devis par mantību.
19 No kaniak, kinunak, 'Kayatka a padayawan a kas anakko a lalaki ken ikkanka iti nasayaat a daga, maysa a tawid a napinpintas ngem iti adda iti sadinnoman a nasion!' Imbagak koma nga, 'Awagandak nga “amak”.' Imbagak koma a saankanto a sumina iti panangsurotmo kaniak.
Es gan sacīju: kā Es tevi stādīšu starp tiem bērniem un tev došu jauku zemi, visglītāko mantību starp tautu glītumiem! Un sacīju: „Mans Tēvs!“jūs Mani sauksiet un no Manis neatkāpsities.
20 Ngem kas iti babai a saan a napudno iti asawana, liniputannak, sika a balay ti Israel—kastoy ti pakaammo ni Yahweh.”
Patiesi, tā kā sieva savam draugam ir neuzticīga, tā jūs esat bijuši neuzticīgi pret Mani, jūs no Israēla nama, saka Tas Kungs.
21 “Adda ariwawa a mangngeg kadagiti patad, ti panagsangit ken panagpakaasi dagiti tattao ti Israel! Ta binaliwanda dagiti wagasda; nalipatandak, Siak a ni Yahweh a Diosda.
Balss taps dzirdēta uz kalniem, Israēla bērnu raudāšana un žēlošanās, ka tie pārgrozījuši savu ceļu un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu.
22 Agsublikayo, dakayo a tattao a nangtallikud iti Apo! Paimbagenkayo iti kinamanangallilawyo!” “Adtoy! Umaykami kenka, ta sika ni Yahweh a Diosmi!
Atgriežaties, atkāpēji bērni, Es jūsu atkāpšanos dziedināšu. Redzi, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
23 Ulbod laeng ti agtaud kadagiti turod, manipud kadagiti adu a bantay. Pudno a ti pannakaisalakan ti Israel ket adda laeng kenni Yahweh a Diostayo.
Patiesi, tas ir viltus ar tiem pakalniem un ar visiem tiem kalniem; patiesi, pie Tā Kunga, mūsu Dieva, ir Israēla pestīšana.
24 Ngem dagiti nakababain a didiosen ket inalun-onda dagiti nagbannogan dagiti kapuonantayo— dagiti arban iti karnero ken bakada, dagiti annakda a lallaki ken babbai!
Jo tas kauna darbs ir apēdis mūsu tēvu pūliņu no mūsu jaunības, viņu avis un viņu vēršus, viņu dēlus un viņu meitas.
25 Agiddatayo a sibabain. Abbongannatayo koma ti pannakaibabaintayo, ta nagbasoltayo kenni Yahweh a Diostayo! Datayo a mismo ken dagiti kapuonantayo, manipud idi tiempo ti kinaagtutubotayo agingga kadagitoy nga agdama nga aldaw, saantayo a dimngeg iti timek ni Yahweh a Diostayo!”
Mēs guļam savā kaunā, un mūsu negods mūs apklāj. Jo mēs esam grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, mēs un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai, un neesam klausījuši uz Tā Kunga, sava Dieva, balsi.
