Abụ Ọma 122

1 Abụ nrigo, nke Devid. Aṅụrịrị m ọṅụ mgbe ha sị m, “Ka anyị gaa nʼụlọnsọ Onyenwe anyị.”

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 Ụkwụ anyị eguzola ugbu a nʼọnụ ụzọ ama gị niile, gị obodo Jerusalem.

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 E wuru Jerusalem dịka obodo a chịkọtara ọnụ nke ọma.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 Ọ bụ ebe ahụ ka ebo niile na-arịgo, bụ ebo niile nke Onyenwe anyị, ịbụku aha Onyenwe anyị abụ dịka iwu o nyere ndị Izrel si dị.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 Nʼebe ahụ ka ocheeze niile nke ikpe ikpe dị, bụ ocheeze niile nke ezinaụlọ Devid.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 Kpeenụ ekpere maka udo Jerusalem: “Ka ndị niile hụrụ gị nʼanya nọọ nʼudo.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 Ka udo dịrị nʼime mgbidi gị niile nchekwa dịrịkwa nʼime ebe nche gị niile e wusiri ike.”

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 Nʼihi ụmụnne m na ndị enyi m, ana m ekwu okwu sị, “Udo dịrị gị.”

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 Nʼihi ụlọ Onyenwe anyị, Chineke anyị, aga m achọ ọganihu gị.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.