नीतिवचन 23
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 ५ जब तू अपनी दृष्टि धन पर लगाएगा, वह चला जाएगा, वह उकाब पक्षी के समान पंख लगाकर, निःसन्देह आकाश की ओर उड़ जाएगा।
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 ७ क्योंकि वह ऐसा व्यक्ति है, जो भोजन के कीमत की गणना करता है। वह तुझ से कहता तो है, खा और पी, परन्तु उसका मन तुझ से लगा नहीं है।
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 २९ कौन कहता है, हाय? कौन कहता है, हाय, हाय? कौन झगड़े-रगड़े में फँसता है? कौन बक-बक करता है? किसके अकारण घाव होते हैं? किसकी आँखें लाल हो जाती हैं?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 ३१ जब दाखमधु लाल दिखाई देता है, और कटोरे में उसका सुन्दर रंग होता है, और जब वह धार के साथ उण्डेला जाता है, तब उसको न देखना।
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 ३५ तू कहेगा कि मैंने मार तो खाई, परन्तु दुःखित न हुआ; मैं पिट तो गया, परन्तु मुझे कुछ सुधि न थी। मैं होश में कब आऊँ? मैं तो फिर मदिरा ढूँढ़ूगा।
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
