< תהילים 50 >
מזמור לאסף אל אלהים יהוה דבר ויקרא ארץ ממזרח שמש עד מבאו׃ | 1 |
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
מציון מכלל יפי אלהים הופיע׃ | 2 |
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
יבא אלהינו ואל יחרש אש לפניו תאכל וסביביו נשערה מאד׃ | 3 |
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
יקרא אל השמים מעל ואל הארץ לדין עמו׃ | 4 |
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
אספו לי חסידי כרתי בריתי עלי זבח׃ | 5 |
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
ויגידו שמים צדקו כי אלהים שפט הוא סלה׃ | 6 |
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
שמעה עמי ואדברה ישראל ואעידה בך אלהים אלהיך אנכי׃ | 7 |
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
לא על זבחיך אוכיחך ועולתיך לנגדי תמיד׃ | 8 |
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
לא אקח מביתך פר ממכלאתיך עתודים׃ | 9 |
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
כי לי כל חיתו יער בהמות בהררי אלף׃ | 10 |
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
ידעתי כל עוף הרים וזיז שדי עמדי׃ | 11 |
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
אם ארעב לא אמר לך כי לי תבל ומלאה׃ | 12 |
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
האוכל בשר אבירים ודם עתודים אשתה׃ | 13 |
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
זבח לאלהים תודה ושלם לעליון נדריך׃ | 14 |
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
וקראני ביום צרה אחלצך ותכבדני׃ | 15 |
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
ולרשע אמר אלהים מה לך לספר חקי ותשא בריתי עלי פיך׃ | 16 |
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
ואתה שנאת מוסר ותשלך דברי אחריך׃ | 17 |
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
אם ראית גנב ותרץ עמו ועם מנאפים חלקך׃ | 18 |
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
פיך שלחת ברעה ולשונך תצמיד מרמה׃ | 19 |
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
תשב באחיך תדבר בבן אמך תתן דפי׃ | 20 |
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
אלה עשית והחרשתי דמית היות אהיה כמוך אוכיחך ואערכה לעיניך׃ | 21 |
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
בינו נא זאת שכחי אלוה פן אטרף ואין מציל׃ | 22 |
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
זבח תודה יכבדנני ושם דרך אראנו בישע אלהים׃ | 23 |
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.