< תהילים 41 >
למנצח מזמור לדוד אשרי משכיל אל דל ביום רעה ימלטהו יהוה׃ | 1 |
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā.
יהוה ישמרהו ויחיהו יאשר בארץ ואל תתנהו בנפש איביו׃ | 2 |
Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam.
יהוה יסעדנו על ערש דוי כל משכבו הפכת בחליו׃ | 3 |
Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu viņam palīdzēsi guļā no visas viņa sērgas.
אני אמרתי יהוה חנני רפאה נפשי כי חטאתי לך׃ | 4 |
Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis.
אויבי יאמרו רע לי מתי ימות ואבד שמו׃ | 5 |
Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?
ואם בא לראות שוא ידבר לבו יקבץ און לו יצא לחוץ ידבר׃ | 6 |
Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un izplukšķ.
יחד עלי יתלחשו כל שנאי עלי יחשבו רעה לי׃ | 7 |
Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.
דבר בליעל יצוק בו ואשר שכב לא יוסיף לקום׃ | 8 |
Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies!
גם איש שלומי אשר בטחתי בו אוכל לחמי הגדיל עלי עקב׃ | 9 |
Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām.
ואתה יהוה חנני והקימני ואשלמה להם׃ | 10 |
Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to maksāšu!
בזאת ידעתי כי חפצת בי כי לא יריע איבי עלי׃ | 11 |
Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs.
ואני בתמי תמכת בי ותציבני לפניך לעולם׃ | 12 |
Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi.
ברוך יהוה אלהי ישראל מהעולם ועד העולם אמן ואמן׃ | 13 |
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen.