< מִשְׁלֵי 5 >

בני לחכמתי הקשיבה לתבונתי הט אזנך׃ 1
Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
לשמר מזמות ודעת שפתיך ינצרו׃ 2
Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
כי נפת תטפנה שפתי זרה וחלק משמן חכה׃ 3
Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
ואחריתה מרה כלענה חדה כחרב פיות׃ 4
Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
רגליה ירדות מות שאול צעדיה יתמכו׃ (Sheol h7585) 5
Viņas kājas nokāpj nāvē, viņas soļi aizsniedz elli; (Sheol h7585)
ארח חיים פן תפלס נעו מעגלתיה לא תדע׃ 6
Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
ועתה בנים שמעו לי ואל תסורו מאמרי פי׃ 7
Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
הרחק מעליה דרכך ואל תקרב אל פתח ביתה׃ 8
Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
פן תתן לאחרים הודך ושנתיך לאכזרי׃ 9
Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
פן ישבעו זרים כחך ועצביך בבית נכרי׃ 10
Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
ונהמת באחריתך בכלות בשרך ושארך׃ 11
Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
ואמרת איך שנאתי מוסר ותוכחת נאץ לבי׃ 12
Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
ולא שמעתי בקול מורי ולמלמדי לא הטיתי אזני׃ 13
Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
כמעט הייתי בכל רע בתוך קהל ועדה׃ 14
Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
שתה מים מבורך ונזלים מתוך בארך׃ 15
Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
יפוצו מעינתיך חוצה ברחבות פלגי מים׃ 16
Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
יהיו לך לבדך ואין לזרים אתך׃ 17
Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
יהי מקורך ברוך ושמח מאשת נעורך׃ 18
Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
אילת אהבים ויעלת חן דדיה ירוך בכל עת באהבתה תשגה תמיד׃ 19
Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
ולמה תשגה בני בזרה ותחבק חק נכריה׃ 20
Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
כי נכח עיני יהוה דרכי איש וכל מעגלתיו מפלס׃ 21
Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
עוונותיו ילכדנו את הרשע ובחבלי חטאתו יתמך׃ 22
Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
הוא ימות באין מוסר וברב אולתו ישגה׃ 23
Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.

< מִשְׁלֵי 5 >