< מִשְׁלֵי 3 >
בני תורתי אל תשכח ומצותי יצר לבך׃ | 1 |
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
כי ארך ימים ושנות חיים ושלום יוסיפו לך׃ | 2 |
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
חסד ואמת אל יעזבך קשרם על גרגרותיך כתבם על לוח לבך׃ | 3 |
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
ומצא חן ושכל טוב בעיני אלהים ואדם׃ | 4 |
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
בטח אל יהוה בכל לבך ואל בינתך אל תשען׃ | 5 |
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
בכל דרכיך דעהו והוא יישר ארחתיך׃ | 6 |
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
אל תהי חכם בעיניך ירא את יהוה וסור מרע׃ | 7 |
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
רפאות תהי לשרך ושקוי לעצמותיך׃ | 8 |
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
כבד את יהוה מהונך ומראשית כל תבואתך׃ | 9 |
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
וימלאו אסמיך שבע ותירוש יקביך יפרצו׃ | 10 |
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
מוסר יהוה בני אל תמאס ואל תקץ בתוכחתו׃ | 11 |
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
כי את אשר יאהב יהוה יוכיח וכאב את בן ירצה׃ | 12 |
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
אשרי אדם מצא חכמה ואדם יפיק תבונה׃ | 13 |
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
כי טוב סחרה מסחר כסף ומחרוץ תבואתה׃ | 14 |
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
יקרה היא מפניים וכל חפציך לא ישוו בה׃ | 15 |
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
ארך ימים בימינה בשמאולה עשר וכבוד׃ | 16 |
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
דרכיה דרכי נעם וכל נתיבותיה שלום׃ | 17 |
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
עץ חיים היא למחזיקים בה ותמכיה מאשר׃ | 18 |
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
יהוה בחכמה יסד ארץ כונן שמים בתבונה׃ | 19 |
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
בדעתו תהומות נבקעו ושחקים ירעפו טל׃ | 20 |
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
בני אל ילזו מעיניך נצר תשיה ומזמה׃ | 21 |
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
ויהיו חיים לנפשך וחן לגרגרתיך׃ | 22 |
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
אז תלך לבטח דרכך ורגלך לא תגוף׃ | 23 |
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
אם תשכב לא תפחד ושכבת וערבה שנתך׃ | 24 |
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
אל תירא מפחד פתאם ומשאת רשעים כי תבא׃ | 25 |
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
כי יהוה יהיה בכסלך ושמר רגלך מלכד׃ | 26 |
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
אל תמנע טוב מבעליו בהיות לאל ידיך לעשות׃ | 27 |
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
אל תאמר לרעיך לך ושוב ומחר אתן ויש אתך׃ | 28 |
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
אל תחרש על רעך רעה והוא יושב לבטח אתך׃ | 29 |
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
אל תרוב עם אדם חנם אם לא גמלך רעה׃ | 30 |
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
אל תקנא באיש חמס ואל תבחר בכל דרכיו׃ | 31 |
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
כי תועבת יהוה נלוז ואת ישרים סודו׃ | 32 |
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
מארת יהוה בבית רשע ונוה צדיקים יברך׃ | 33 |
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
אם ללצים הוא יליץ ולעניים יתן חן׃ | 34 |
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
כבוד חכמים ינחלו וכסילים מרים קלון׃ | 35 |
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.