< מִשְׁלֵי 3 >

בני תורתי אל תשכח ומצותי יצר לבך׃ 1
Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
כי ארך ימים ושנות חיים ושלום יוסיפו לך׃ 2
Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
חסד ואמת אל יעזבך קשרם על גרגרותיך כתבם על לוח לבך׃ 3
Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
ומצא חן ושכל טוב בעיני אלהים ואדם׃ 4
Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
בטח אל יהוה בכל לבך ואל בינתך אל תשען׃ 5
Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
בכל דרכיך דעהו והוא יישר ארחתיך׃ 6
Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
אל תהי חכם בעיניך ירא את יהוה וסור מרע׃ 7
Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
רפאות תהי לשרך ושקוי לעצמותיך׃ 8
Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
כבד את יהוה מהונך ומראשית כל תבואתך׃ 9
Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
וימלאו אסמיך שבע ותירוש יקביך יפרצו׃ 10
Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
מוסר יהוה בני אל תמאס ואל תקץ בתוכחתו׃ 11
Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
כי את אשר יאהב יהוה יוכיח וכאב את בן ירצה׃ 12
Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
אשרי אדם מצא חכמה ואדם יפיק תבונה׃ 13
Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
כי טוב סחרה מסחר כסף ומחרוץ תבואתה׃ 14
Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
יקרה היא מפניים וכל חפציך לא ישוו בה׃ 15
Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
ארך ימים בימינה בשמאולה עשר וכבוד׃ 16
Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
דרכיה דרכי נעם וכל נתיבותיה שלום׃ 17
Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
עץ חיים היא למחזיקים בה ותמכיה מאשר׃ 18
Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
יהוה בחכמה יסד ארץ כונן שמים בתבונה׃ 19
Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
בדעתו תהומות נבקעו ושחקים ירעפו טל׃ 20
Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
בני אל ילזו מעיניך נצר תשיה ומזמה׃ 21
Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
ויהיו חיים לנפשך וחן לגרגרתיך׃ 22
Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
אז תלך לבטח דרכך ורגלך לא תגוף׃ 23
Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
אם תשכב לא תפחד ושכבת וערבה שנתך׃ 24
Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
אל תירא מפחד פתאם ומשאת רשעים כי תבא׃ 25
Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
כי יהוה יהיה בכסלך ושמר רגלך מלכד׃ 26
Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
אל תמנע טוב מבעליו בהיות לאל ידיך לעשות׃ 27
Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
אל תאמר לרעיך לך ושוב ומחר אתן ויש אתך׃ 28
Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
אל תחרש על רעך רעה והוא יושב לבטח אתך׃ 29
Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
אל תרוב עם אדם חנם אם לא גמלך רעה׃ 30
Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
אל תקנא באיש חמס ואל תבחר בכל דרכיו׃ 31
Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
כי תועבת יהוה נלוז ואת ישרים סודו׃ 32
Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
מארת יהוה בבית רשע ונוה צדיקים יברך׃ 33
Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
אם ללצים הוא יליץ ולעניים יתן חן׃ 34
Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
כבוד חכמים ינחלו וכסילים מרים קלון׃ 35
Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.

< מִשְׁלֵי 3 >