< מִשְׁלֵי 22 >

נבחר שם מעשר רב מכסף ומזהב חן טוב׃ 1
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
עשיר ורש נפגשו עשה כלם יהוה׃ 2
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
ערום ראה רעה ויסתר ופתיים עברו ונענשו׃ 3
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
עקב ענוה יראת יהוה עשר וכבוד וחיים׃ 4
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
צנים פחים בדרך עקש שומר נפשו ירחק מהם׃ 5
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
חנך לנער על פי דרכו גם כי יזקין לא יסור ממנה׃ 6
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
עשיר ברשים ימשול ועבד לוה לאיש מלוה׃ 7
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
זורע עולה יקצור און ושבט עברתו יכלה׃ 8
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
טוב עין הוא יברך כי נתן מלחמו לדל׃ 9
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
גרש לץ ויצא מדון וישבת דין וקלון׃ 10
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
אהב טהור לב חן שפתיו רעהו מלך׃ 11
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
עיני יהוה נצרו דעת ויסלף דברי בגד׃ 12
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
אמר עצל ארי בחוץ בתוך רחבות ארצח׃ 13
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
שוחה עמקה פי זרות זעום יהוה יפול שם׃ 14
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
אולת קשורה בלב נער שבט מוסר ירחיקנה ממנו׃ 15
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
עשק דל להרבות לו נתן לעשיר אך למחסור׃ 16
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
הט אזנך ושמע דברי חכמים ולבך תשית לדעתי׃ 17
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
כי נעים כי תשמרם בבטנך יכנו יחדו על שפתיך׃ 18
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
להיות ביהוה מבטחך הודעתיך היום אף אתה׃ 19
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
הלא כתבתי לך שלשום במועצות ודעת׃ 20
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
להודיעך קשט אמרי אמת להשיב אמרים אמת לשלחיך׃ 21
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
אל תגזל דל כי דל הוא ואל תדכא עני בשער׃ 22
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
כי יהוה יריב ריבם וקבע את קבעיהם נפש׃ 23
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
אל תתרע את בעל אף ואת איש חמות לא תבוא׃ 24
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
פן תאלף ארחתו ולקחת מוקש לנפשך׃ 25
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
אל תהי בתקעי כף בערבים משאות׃ 26
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
אם אין לך לשלם למה יקח משכבך מתחתיך׃ 27
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
אל תסג גבול עולם אשר עשו אבותיך׃ 28
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
חזית איש מהיר במלאכתו לפני מלכים יתיצב בל יתיצב לפני חשכים׃ 29
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.

< מִשְׁלֵי 22 >