< מִשְׁלֵי 22 >
נבחר שם מעשר רב מכסף ומזהב חן טוב׃ | 1 |
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
עשיר ורש נפגשו עשה כלם יהוה׃ | 2 |
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
ערום ראה רעה ויסתר ופתיים עברו ונענשו׃ | 3 |
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
עקב ענוה יראת יהוה עשר וכבוד וחיים׃ | 4 |
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
צנים פחים בדרך עקש שומר נפשו ירחק מהם׃ | 5 |
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
חנך לנער על פי דרכו גם כי יזקין לא יסור ממנה׃ | 6 |
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
עשיר ברשים ימשול ועבד לוה לאיש מלוה׃ | 7 |
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
זורע עולה יקצור און ושבט עברתו יכלה׃ | 8 |
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
טוב עין הוא יברך כי נתן מלחמו לדל׃ | 9 |
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
גרש לץ ויצא מדון וישבת דין וקלון׃ | 10 |
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
אהב טהור לב חן שפתיו רעהו מלך׃ | 11 |
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
עיני יהוה נצרו דעת ויסלף דברי בגד׃ | 12 |
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
אמר עצל ארי בחוץ בתוך רחבות ארצח׃ | 13 |
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
שוחה עמקה פי זרות זעום יהוה יפול שם׃ | 14 |
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
אולת קשורה בלב נער שבט מוסר ירחיקנה ממנו׃ | 15 |
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
עשק דל להרבות לו נתן לעשיר אך למחסור׃ | 16 |
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
הט אזנך ושמע דברי חכמים ולבך תשית לדעתי׃ | 17 |
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
כי נעים כי תשמרם בבטנך יכנו יחדו על שפתיך׃ | 18 |
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
להיות ביהוה מבטחך הודעתיך היום אף אתה׃ | 19 |
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
הלא כתבתי לך שלשום במועצות ודעת׃ | 20 |
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
להודיעך קשט אמרי אמת להשיב אמרים אמת לשלחיך׃ | 21 |
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
אל תגזל דל כי דל הוא ואל תדכא עני בשער׃ | 22 |
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
כי יהוה יריב ריבם וקבע את קבעיהם נפש׃ | 23 |
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
אל תתרע את בעל אף ואת איש חמות לא תבוא׃ | 24 |
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
פן תאלף ארחתו ולקחת מוקש לנפשך׃ | 25 |
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
אל תהי בתקעי כף בערבים משאות׃ | 26 |
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
אם אין לך לשלם למה יקח משכבך מתחתיך׃ | 27 |
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
אל תסג גבול עולם אשר עשו אבותיך׃ | 28 |
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
חזית איש מהיר במלאכתו לפני מלכים יתיצב בל יתיצב לפני חשכים׃ | 29 |
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.