תהילים 120

1 שִׁיר הַֽמַּעֲלוֹת אֶל־יְהוָה בַּצָּרָתָה לִּי קָרָאתִי וֽ͏ַיַּעֲנֵֽנִי׃

Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

2 יְֽהוָה הַצִּילָה נַפְשִׁי מִשְּׂפַת־שֶׁקֶר מִלָּשׁוֹן רְמִיָּֽה׃

Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 מַה־יִּתֵּן לְךָ וּמַה־יֹּסִיף לָךְ לָשׁוֹן רְמִיָּֽה׃

Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

4 חִצֵּי גִבּוֹר שְׁנוּנִים עִם גַּחֲלֵי רְתָמִֽים׃

Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

5 אֽוֹיָה־לִי כִּי־גַרְתִּי מֶשֶׁךְ שָׁכַנְתִּי עִֽם־אָהֳלֵי קֵדָֽר׃

Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

6 רַבַּת שָֽׁכְנָה־לָּהּ נַפְשִׁי עִם שׂוֹנֵא שָׁלֽוֹם׃

Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

7 אֲ‍ֽנִי־שָׁלוֹם וְכִי אֲדַבֵּר הֵמָּה לַמִּלְחָמָֽה׃

Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.