מִשְׁלֵי 2

1 בְּ֭נִי אִם־תִּקַּ֣ח אֲמָרָ֑י וּ֝מִצְוֹתַ֗י תִּצְפֹּ֥ן אִתָּֽךְ׃

Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,

2 לְהַקְשִׁ֣יב לַֽחָכְמָ֣ה אָזְנֶ֑ךָ תַּטֶּ֥ה לִ֝בְּךָ֗ לַתְּבוּנָֽה׃

Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,

3 כִּ֤י אִ֣ם לַבִּינָ֣ה תִקְרָ֑א לַ֝תְּבוּנָ֗ה תִּתֵּ֥ן קוֹלֶֽךָ׃

Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,

4 אִם־תְּבַקְשֶׁ֥נָּה כַכָּ֑סֶף וְֽכַמַּטְמוֹנִ֥ים תַּחְפְּשֶֽׂנָּה׃

Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;

5 אָ֗ז תָּ֭בִין יִרְאַ֣ת יְהוָ֑ה וְדַ֖עַת אֱלֹהִ֣ים תִּמְצָֽא׃

Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;

6 כִּֽי־יְ֭הוָה יִתֵּ֣ן חָכְמָ֑ה מִ֝פִּ֗יו דַּ֣עַת וּתְבוּנָֽה׃

(Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:

7 יִצְפֹּ֣ן לַ֭יְשָׁרִים תּוּשִׁיָּ֑ה מָ֝גֵ֗ן לְהֹ֣לְכֵי תֹֽם׃

Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,

8 לִ֭נְצֹר אָרְח֣וֹת מִשְׁפָּ֑ט וְדֶ֖רֶךְ חֲסִידָ֣יו יִשְׁמֹֽר׃

Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )

9 אָ֗ז תָּ֭בִין צֶ֣דֶק וּמִשְׁפָּ֑ט וּ֝מֵישָׁרִ֗ים כָּל־מַעְגַּל־טֽוֹב׃

Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,

10 כִּֽי־תָב֣וֹא חָכְמָ֣ה בְלִבֶּ֑ךָ וְ֝דַ֗עַת לְֽנַפְשְׁךָ֥ יִנְעָֽם׃

Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,

11 מְ֭זִמָּה תִּשְׁמֹ֥ר עָלֶ֗יךָ תְּבוּנָ֥ה תִנְצְרֶֽכָּה׃

Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,

12 לְ֭הַצִּ֣ילְךָ מִדֶּ֣רֶךְ רָ֑ע מֵ֝אִ֗ישׁ מְדַבֵּ֥ר תַּהְפֻּכֽוֹת׃

Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,

13 הַ֭עֹ֣זְבִים אָרְח֣וֹת יֹ֑שֶׁר לָ֝לֶ֗כֶת בְּדַרְכֵי־חֹֽשֶׁךְ׃

Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,

14 הַ֭שְּׂמֵחִים לַעֲשׂ֥וֹת רָ֑ע יָ֝גִ֗ילוּ בְּֽתַהְפֻּכ֥וֹת רָֽע׃

Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,

15 אֲשֶׁ֣ר אָרְחֹתֵיהֶ֣ם עִקְּשִׁ֑ים וּ֝נְלוֹזִ֗ים בְּמַעְגְּלוֹתָֽם׃

Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;

16 לְ֭הַצִּ֣ילְךָ מֵאִשָּׁ֣ה זָרָ֑ה מִ֝נָּכְרִיָּ֗ה אֲמָרֶ֥יהָ הֶחֱלִֽיקָה׃

Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,

17 הַ֭עֹזֶבֶת אַלּ֣וּף נְעוּרֶ֑יהָ וְאֶת־בְּרִ֖ית אֱלֹהֶ֣יהָ שָׁכֵֽחָה׃

Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;

18 כִּ֤י שָׁ֣חָה אֶל־מָ֣וֶת בֵּיתָ֑הּ וְאֶל־רְ֝פָאִ֗ים מַעְגְּלֹתֶֽיהָ׃

(Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;

19 כָּל־בָּ֭אֶיהָ לֹ֣א יְשׁוּב֑וּן וְלֹֽא־יַ֝שִּׂ֗יגוּ אָרְח֥וֹת חַיִּֽים׃

Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )

20 לְמַ֗עַן תֵּ֭לֵךְ בְּדֶ֣רֶךְ טוֹבִ֑ים וְאָרְח֖וֹת צַדִּיקִ֣ים תִּשְׁמֹֽר׃

Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;

21 כִּֽי־יְשָׁרִ֥ים יִשְׁכְּנוּ אָ֑רֶץ וּ֝תְמִימִ֗ים יִוָּ֥תְרוּ בָֽהּ׃

Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;

22 וּ֭רְשָׁעִים מֵאֶ֣רֶץ יִכָּרֵ֑תוּ וּ֝בוֹגְדִ֗ים יִסְּח֥וּ מִמֶּֽנָּה׃ פ

Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.