תְהִלִּים 133

1 שִׁ֥יר הַֽמַּעֲלֹ֗ות לְדָ֫וִ֥ד הִנֵּ֣ה מַה־טֹּ֭וב וּמַה־נָּעִ֑ים שֶׁ֖בֶת אַחִ֣ים גַּם־יָֽחַד׃

Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.

2 כַּשֶּׁ֤מֶן הַטֹּ֨וב ׀ עַל־הָרֹ֗אשׁ יֹרֵ֗ד עַֽל־הַזָּקָ֥ן זְקַֽן־אַהֲרֹ֑ן שֶׁ֝יֹּרֵ֗ד עַל־פִּ֥י מִדֹּותָֽיו׃

Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,

3 כְּטַל־חֶרְמֹ֗ון שֶׁיֹּרֵד֮ עַל־הַרְרֵ֪י צִ֫יֹּ֥ון כִּ֤י שָׁ֨ם ׀ צִוָּ֣ה יְ֭הוָה אֶת־הַבְּרָכָ֑ה חַ֝יִּ֗ים עַד־הָעֹולָֽם׃

Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.