מִשְׁלֵי 4

1 שִׁמְעוּ בָנִים מוּסַר אָב וְהַקְשִׁיבוּ לָדַעַת בִּינָֽה׃

Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;

2 כִּי לֶקַח טוֹב נָתַתִּי לָכֶם תּוֹרָתִי אַֽל־תַּעֲזֹֽבוּ׃

Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!

3 כִּֽי־בֵן הָיִיתִי לְאָבִי רַךְ וְיָחִיד לִפְנֵי אִמִּֽי׃

Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;

4 וַיֹּרֵנִי וַיֹּאמֶר לִי יִֽתְמׇךְ־דְּבָרַי לִבֶּךָ שְׁמֹר מִצְוֺתַי וֶחְיֵֽה׃

Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;

5 קְנֵה חׇכְמָה קְנֵה בִינָה אַל־תִּשְׁכַּח וְאַל־תֵּט מֵאִמְרֵי־פִֽי׃

Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;

6 אַל־תַּעַזְבֶהָ וְתִשְׁמְרֶךָּ אֱהָבֶהָ וְתִצְּרֶֽךָּ׃

Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.

7 רֵאשִׁית חׇכְמָה קְנֵה חׇכְמָה וּבְכׇל־קִנְיָנְךָ קְנֵה בִינָֽה׃

Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.

8 סַלְסְלֶהָ וּֽתְרוֹמְמֶךָּ תְּכַבֵּדְךָ כִּי תְחַבְּקֶֽנָּה׃

Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.

9 תִּתֵּן לְרֹאשְׁךָ לִוְיַת־חֵן עֲטֶרֶת תִּפְאֶרֶת תְּמַגְּנֶֽךָּ׃

Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.

10 שְׁמַע בְּנִי וְקַח אֲמָרָי וְיִרְבּוּ לְךָ שְׁנוֹת חַיִּֽים׃

Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.

11 בְּדֶרֶךְ חׇכְמָה הֹרֵיתִיךָ הִדְרַכְתִּיךָ בְּמַעְגְּלֵי־יֹֽשֶׁר׃

Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,

12 בְּֽלֶכְתְּךָ לֹא־יֵצַר צַעֲדֶךָ וְאִם־תָּרוּץ לֹא תִכָּשֵֽׁל׃

Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.

13 הַחֲזֵק בַּמּוּסָר אַל־תֶּרֶף נִצְּרֶהָ כִּי־הִיא חַיֶּֽיךָ׃

Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.

14 בְּאֹרַח רְשָׁעִים אַל־תָּבֹא וְאַל־תְּאַשֵּׁר בְּדֶרֶךְ רָעִֽים׃

Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!

15 פְּרָעֵהוּ אַל־תַּעֲבׇר־בּוֹ שְׂטֵה מֵעָלָיו וַעֲבֹֽר׃

Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!

16 כִּי לֹא יִֽשְׁנוּ אִם־לֹא יָרֵעוּ וְֽנִגְזְלָה שְׁנָתָם אִם־לֹא (יכשולו) [יַכְשִֽׁילוּ]׃

Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.

17 כִּי לָחֲמוּ לֶחֶם רֶשַׁע וְיֵין חֲמָסִים יִשְׁתּֽוּ׃

Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.

18 וְאֹרַח צַדִּיקִים כְּאוֹר נֹגַהּ הוֹלֵךְ וָאוֹר עַד־נְכוֹן הַיּֽוֹם׃

Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.

19 דֶּרֶךְ רְשָׁעִים כָּאֲפֵלָה לֹא יָדְעוּ בַּמֶּה יִכָּשֵֽׁלוּ׃

Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.

20 בְּנִי לִדְבָרַי הַקְשִׁיבָה לַאֲמָרַי הַט־אׇזְנֶֽךָ׃

Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,

21 אַל־יַלִּיזוּ מֵעֵינֶיךָ שׇׁמְרֵם בְּתוֹךְ לְבָבֶֽךָ׃

Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;

22 כִּֽי־חַיִּים הֵם לְמֹצְאֵיהֶם וּֽלְכׇל־בְּשָׂרוֹ מַרְפֵּֽא׃

Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.

23 מִֽכׇּל־מִשְׁמָר נְצֹר לִבֶּךָ כִּֽי־מִמֶּנּוּ תּוֹצְאוֹת חַיִּֽים׃

Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.

24 הָסֵר מִמְּךָ עִקְּשׁוּת פֶּה וּלְזוּת שְׂפָתַיִם הַרְחֵק מִמֶּֽךָּ׃

Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.

25 עֵינֶיךָ לְנֹכַח יַבִּיטוּ וְעַפְעַפֶּיךָ יַיְשִׁרוּ נֶגְדֶּֽךָ׃

Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.

26 פַּלֵּס מַעְגַּל רַגְלֶךָ וְֽכׇל־דְּרָכֶיךָ יִכֹּֽנוּ׃

Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.

27 אַֽל־תֵּט־יָמִין וּשְׂמֹאול הָסֵר רַגְלְךָ מֵרָֽע׃

Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.