מִשְׁלֵי 3

1 בְּנִי תּוֹרָתִי אַל־תִּשְׁכָּח וּמִצְוֺתַי יִצֹּר לִבֶּֽךָ׃

Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.

2 כִּי אֹרֶךְ יָמִים וּשְׁנוֹת חַיִּים וְשָׁלוֹם יוֹסִיפוּ לָֽךְ׃

Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.

3 חֶסֶד וֶאֱמֶת אַֽל־יַעַזְבֻךָ קׇשְׁרֵם עַל־גַּרְגְּרוֹתֶיךָ כׇּתְבֵם עַל־לוּחַ לִבֶּֽךָ׃

Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;

4 וּמְצָא־חֵן וְשֵֽׂכֶל־טוֹב בְּעֵינֵי אֱלֹהִים וְאָדָֽם׃

Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.

5 בְּטַח אֶל־יְהֹוָה בְּכׇל־לִבֶּךָ וְאֶל־בִּינָתְךָ אַל־תִּשָּׁעֵֽן׃

Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.

6 בְּכׇל־דְּרָכֶיךָ דָעֵהוּ וְהוּא יְיַשֵּׁר אֹֽרְחֹתֶֽיךָ׃

Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas

7 אַל־תְּהִי חָכָם בְּעֵינֶיךָ יְרָא אֶת־יְהֹוָה וְסוּר מֵרָֽע׃

Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.

8 רִפְאוּת תְּהִי לְשׇׁרֶּךָ וְשִׁקּוּי לְעַצְמוֹתֶֽיךָ׃

Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.

9 כַּבֵּד אֶת־יְהֹוָה מֵהוֹנֶךָ וּמֵרֵאשִׁית כׇּל־תְּבוּאָתֶֽךָ׃

Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,

10 וְיִמָּלְאוּ אֲסָמֶיךָ שָׂבָע וְתִירוֹשׁ יְקָבֶיךָ יִפְרֹֽצוּ׃

Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.

11 מוּסַר יְהֹוָה בְּנִי אַל־תִּמְאָס וְאַל־תָּקֹץ בְּתוֹכַחְתּֽוֹ׃

Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;

12 כִּי אֶת ־ אֲשֶׁר יֶאֱהַב יְהֹוָה יוֹכִיחַ וּכְאָב אֶת־בֵּן יִרְצֶֽה׃

Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.

13 אַשְׁרֵי אָדָם מָצָא חׇכְמָה וְאָדָם יָפִיק תְּבוּנָֽה׃

Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.

14 כִּי טוֹב סַחְרָהּ מִסְּחַר־כָּסֶף וּמֵחָרוּץ תְּבוּאָתָֽהּ׃

Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.

15 יְקָרָה הִיא (מפניים) [מִפְּנִינִים] וְכׇל־חֲפָצֶיךָ לֹא יִֽשְׁווּ־בָֽהּ׃

Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.

16 אֹרֶךְ יָמִים בִּֽימִינָהּ בִּשְׂמֹאולָהּ עֹשֶׁר וְכָבֽוֹד׃

Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.

17 דְּרָכֶיהָ דַרְכֵי־נֹעַם וְֽכׇל־נְתִיבוֹתֶיהָ שָׁלֽוֹם׃

Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.

18 עֵץ־חַיִּים הִיא לַמַּחֲזִיקִים בָּהּ וְֽתֹמְכֶיהָ מְאֻשָּֽׁר׃

Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.

19 יְֽהֹוָה בְּחׇכְמָה יָסַד־אָרֶץ כּוֹנֵן שָׁמַיִם בִּתְבוּנָֽה׃

Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.

20 בְּדַעְתּוֹ תְּהוֹמוֹת נִבְקָעוּ וּשְׁחָקִים יִרְעֲפוּ־טָֽל׃

Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.

21 בְּנִי אַל־יָלֻזוּ מֵעֵינֶיךָ נְצֹר תֻּשִׁיָּה וּמְזִמָּֽה׃

Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.

22 וְיִֽהְיוּ חַיִּים לְנַפְשֶׁךָ וְחֵן לְגַרְגְּרֹתֶֽיךָ׃

Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.

23 אָז תֵּלֵךְ לָבֶטַח דַּרְכֶּךָ וְרַגְלְךָ לֹא תִגּֽוֹף׃

Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;

24 אִם־תִּשְׁכַּב לֹֽא־תִפְחָד וְשָׁכַבְתָּ וְֽעָרְבָה שְׁנָתֶֽךָ׃

Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.

25 אַל־תִּירָא מִפַּחַד פִּתְאֹם וּמִשֹּׁאַת רְשָׁעִים כִּי תָבֹֽא׃

Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;

26 כִּֽי־יְהֹוָה יִֽהְיֶה בְכִסְלֶךָ וְשָׁמַר רַגְלְךָ מִלָּֽכֶד׃

Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.

27 אַל־תִּמְנַע־טוֹב מִבְּעָלָיו בִּֽהְיוֹת לְאֵל (ידיך) [יָדְךָ] לַעֲשֽׂוֹת׃

Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;

28 אַל־תֹּאמַר (לרעיך) [לְרֵעֲךָ ׀] לֵךְ וָשׁוּב וּמָחָר אֶתֵּן וְיֵשׁ אִתָּֽךְ׃

Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.

29 אַל־תַּחֲרֹשׁ עַל־רֵעֲךָ רָעָה וְהֽוּא־יוֹשֵׁב לָבֶטַח אִתָּֽךְ׃

Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.

30 אַל־[תָּרִיב] (תרוב) עִם־אָדָם חִנָּם אִם־לֹא גְמָלְךָ רָעָֽה׃

Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.

31 אַל־תְּקַנֵּא בְּאִישׁ חָמָס וְאַל־תִּבְחַר בְּכׇל־דְּרָכָֽיו׃

Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;

32 כִּי תוֹעֲבַת יְהֹוָה נָלוֹז וְֽאֶת־יְשָׁרִים סוֹדֽוֹ׃

Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.

33 מְאֵרַת יְהֹוָה בְּבֵית רָשָׁע וּנְוֵה צַדִּיקִים יְבָרֵֽךְ׃

Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.

34 אִם־לַלֵּצִים הֽוּא־יָלִיץ (ולעניים) [וְלַעֲנָוִים] יִתֶּן־חֵֽן׃

Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.

35 כָּבוֹד חֲכָמִים יִנְחָלוּ וּכְסִילִים מֵרִים קָלֽוֹן׃

Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.