< תהילים 78 >

משכיל לאסף האזינה עמי תורתי הטו אזנכם לאמרי-פי 1
Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
אפתחה במשל פי אביעה חידות מני-קדם 2
Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
אשר שמענו ונדעם ואבותינו ספרו-לנו 3
Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
לא נכחד מבניהם-- לדור אחרון מספרים תהלות יהוה ועזוזו ונפלאתיו אשר עשה 4
To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
ויקם עדות ביעקב ותורה שם בישראל אשר צוה את-אבותינו-- להודיעם לבניהם 5
Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
למען ידעו דור אחרון--בנים יולדו יקמו ויספרו לבניהם 6
Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
וישימו באלהים כסלם ולא ישכחו מעללי-אל ומצותיו ינצרו 7
Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
ולא יהיו כאבותם-- דור סורר ומרה דור לא-הכין לבו ולא-נאמנה את-אל רוחו 8
Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
בני-אפרים נושקי רומי-קשת הפכו ביום קרב 9
Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
לא שמרו ברית אלהים ובתורתו מאנו ללכת 10
Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
וישכחו עלילותיו ונפלאותיו אשר הראם 11
Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
נגד אבותם עשה פלא בארץ מצרים שדה-צען 12
Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
בקע ים ויעבירם ויצב-מים כמו-נד 13
Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
וינחם בענן יומם וכל-הלילה באור אש 14
Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
יבקע צרים במדבר וישק כתהמות רבה 15
Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
ויוצא נוזלים מסלע ויורד כנהרות מים 16
Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
ויוסיפו עוד לחטא-לו-- למרות עליון בציה 17
Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
וינסו-אל בלבבם-- לשאל-אכל לנפשם 18
Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
וידברו באלהים אמרו היוכל אל--לערך שלחן במדבר 19
Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
הן הכה-צור ויזובו מים-- ונחלים ישטפו הגם-לחם יוכל תת אם-יכין שאר לעמו 20
Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
לכן שמע יהוה-- ויתעבר ואש נשקה ביעקב וגם-אף עלה בישראל 21
Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
כי לא האמינו באלהים ולא בטחו בישועתו 22
Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
ויצו שחקים ממעל ודלתי שמים פתח 23
Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
וימטר עליהם מן לאכל ודגן-שמים נתן למו 24
Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
לחם אבירים אכל איש צידה שלח להם לשבע 25
Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
יסע קדים בשמים וינהג בעזו תימן 26
Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
וימטר עליהם כעפר שאר וכחול ימים עוף כנף 27
Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
ויפל בקרב מחנהו סביב למשכנתיו 28
Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
ויאכלו וישבעו מאד ותאותם יבא להם 29
Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
לא-זרו מתאותם עוד אכלם בפיהם 30
Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
ואף אלהים עלה בהם ויהרג במשמניהם ובחורי ישראל הכריע 31
Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
בכל-זאת חטאו-עוד ולא-האמינו בנפלאותיו 32
Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
ויכל-בהבל ימיהם ושנותם בבהלה 33
Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
אם-הרגם ודרשוהו ושבו ושחרו-אל 34
Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
ויזכרו כי-אלהים צורם ואל עליון גאלם 35
Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
ויפתוהו בפיהם ובלשונם יכזבו-לו 36
Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
ולבם לא-נכון עמו ולא נאמנו בבריתו 37
Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
והוא רחום יכפר עון-- ולא-ישחית והרבה להשיב אפו ולא-יעיר כל-חמתו 38
Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
ויזכר כי-בשר המה רוח הולך ולא ישוב 39
Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
כמה ימרוהו במדבר יעציבוהו בישימון 40
Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
וישובו וינסו אל וקדוש ישראל התוו 41
Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
לא-זכרו את-ידו יום אשר-פדם מני-צר 42
Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
אשר-שם במצרים אתותיו ומופתיו בשדה-צען 43
Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
ויהפך לדם יאריהם ונזליהם בל-ישתיון 44
Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
ישלח בהם ערב ויאכלם וצפרדע ותשחיתם 45
Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
ויתן לחסיל יבולם ויגיעם לארבה 46
Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
יהרג בברד גפנם ושקמותם בחנמל 47
Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
ויסגר לברד בעירם ומקניהם לרשפים 48
Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
ישלח-בם חרון אפו--עברה וזעם וצרה משלחת מלאכי רעים 49
Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
יפלס נתיב לאפו לא-חשך ממות נפשם וחיתם לדבר הסגיר 50
Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
ויך כל-בכור במצרים ראשית אונים באהלי-חם 51
Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
ויסע כצאן עמו וינהגם כעדר במדבר 52
Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
וינחם לבטח ולא פחדו ואת-אויביהם כסה הים 53
Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
ויביאם אל-גבול קדשו הר-זה קנתה ימינו 54
Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
ויגרש מפניהם גוים-- ויפילם בחבל נחלה וישכן באהליהם שבטי ישראל 55
Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
וינסו וימרו את-אלהים עליון ועדותיו לא שמרו 56
Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
ויסגו ויבגדו כאבותם נהפכו כקשת רמיה 57
Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
ויכעיסוהו בבמותם ובפסיליהם יקניאוהו 58
Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
שמע אלהים ויתעבר וימאס מאד בישראל 59
Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
ויטש משכן שלו אהל שכן באדם 60
Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
ויתן לשבי עזו ותפארתו ביד-צר 61
Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
ויסגר לחרב עמו ובנחלתו התעבר 62
Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
בחוריו אכלה-אש ובתולתיו לא הוללו 63
Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
כהניו בחרב נפלו ואלמנתיו לא תבכינה 64
Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
ויקץ כישן אדני כגבור מתרונן מיין 65
Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
ויך-צריו אחור חרפת עולם נתן למו 66
Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
וימאס באהל יוסף ובשבט אפרים לא בחר 67
Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
ויבחר את-שבט יהודה את-הר ציון אשר אהב 68
Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
ויבן כמו-רמים מקדשו כארץ יסדה לעולם 69
Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
ויבחר בדוד עבדו ויקחהו ממכלאת צאן 70
Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
מאחר עלות הביאו לרעות ביעקב עמו ובישראל נחלתו 71
No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
וירעם כתם לבבו ובתבונות כפיו ינחם 72
Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.

< תהילים 78 >