< תהילים 66 >
למנצח שיר מזמור הריעו לאלהים כל-הארץ | 1 |
Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!
זמרו כבוד-שמו שימו כבוד תהלתו | 2 |
Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.
אמרו לאלהים מה-נורא מעשיך ברב עזך יכחשו לך איביך | 3 |
Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.
כל-הארץ ישתחוו לך--ויזמרו-לך יזמרו שמך סלה | 4 |
Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)
לכו וראו מפעלות אלהים נורא עלילה על-בני אדם | 5 |
Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.
הפך ים ליבשה--בנהר יעברו ברגל שם נשמחה-בו | 6 |
Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.
משל בגבורתו עולם-- עיניו בגוים תצפינה הסוררים אל-ירימו (ירומו) למו סלה | 7 |
Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)
ברכו עמים אלהינו והשמיעו קול תהלתו | 8 |
Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.
השם נפשנו בחיים ולא-נתן למוט רגלנו | 9 |
Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.
כי-בחנתנו אלהים צרפתנו כצרף-כסף | 10 |
Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.
הבאתנו במצודה שמת מועקה במתנינו | 11 |
Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.
הרכבת אנוש לראשנו באנו-באש ובמים ותוציאנו לרויה | 12 |
Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.
אבוא ביתך בעולות אשלם לך נדרי | 13 |
Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,
אשר-פצו שפתי ודבר-פי בצר-לי | 14 |
Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.
עלות מיחים אעלה-לך עם-קטרת אילים אעשה בקר עם-עתודים סלה | 15 |
Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)
לכו-שמעו ואספרה כל-יראי אלהים אשר עשה לנפשי | 16 |
Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.
אליו פי-קראתי ורומם תחת לשוני | 17 |
Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.
און אם-ראיתי בלבי-- לא ישמע אדני | 18 |
Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.
אכן שמע אלהים הקשיב בקול תפלתי | 19 |
Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.
ברוך אלהים-- אשר לא-הסיר תפלתי וחסדו מאתי | 20 |
Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.