< תהילים 51 >

למנצח מזמור לדוד ב בבוא-אליו נתן הנביא-- כאשר-בא אל-בת-שבע ג חנני אלהים כחסדך כרב רחמיך מחה פשעי 1
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
הרבה (הרב) כבסני מעוני ומחטאתי טהרני 2
Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
כי-פשעי אני אדע וחטאתי נגדי תמיד 3
Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
לך לבדך חטאתי והרע בעיניך עשיתי למען תצדק בדברך-- תזכה בשפטך 4
Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
הן-בעוון חוללתי ובחטא יחמתני אמי 5
Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
הן-אמת חפצת בטחות ובסתם חכמה תודיעני 6
Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
תחטאני באזוב ואטהר תכבסני ומשלג אלבין 7
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
תשמיעני ששון ושמחה תגלנה עצמות דכית 8
Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
הסתר פניך מחטאי וכל-עונתי מחה 9
Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
לב טהור ברא-לי אלהים ורוח נכון חדש בקרבי 10
Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
אל-תשליכני מלפניך ורוח קדשך אל-תקח ממני 11
Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
השיבה לי ששון ישעך ורוח נדיבה תסמכני 12
Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
אלמדה פשעים דרכיך וחטאים אליך ישובו 13
Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
הצילני מדמים אלהים-- אלהי תשועתי תרנן לשוני צדקתך 14
Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
אדני שפתי תפתח ופי יגיד תהלתך 15
Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
כי לא-תחפץ זבח ואתנה עולה לא תרצה 16
Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
זבחי אלהים רוח נשברה לב-נשבר ונדכה-- אלהים לא תבזה 17
Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
היטיבה ברצונך את-ציון תבנה חומות ירושלם 18
Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
אז תחפץ זבחי-צדק עולה וכליל אז יעלו על-מזבחך פרים 19
Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.

< תהילים 51 >