< תהילים 129 >
שיר המעלות רבת צררוני מנעורי-- יאמר-נא ישראל | 1 |
Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
רבת צררוני מנעורי גם לא-יכלו לי | 2 |
Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
על-גבי חרשו חרשים האריכו למענותם (למעניתם) | 3 |
Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
יהוה צדיק קצץ עבות רשעים | 4 |
Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
יבשו ויסגו אחור-- כל שנאי ציון | 5 |
Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
יהיו כחציר גגות-- שקדמת שלף יבש | 6 |
Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
שלא מלא כפו קוצר וחצנו מעמר | 7 |
Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
ולא אמרו העברים-- ברכת-יהוה אליכם ברכנו אתכם בשם יהוה | 8 |
Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.