< תהילים 126 >
שיר המעלות בשוב יהוה את-שיבת ציון-- היינו כחלמים | 1 |
Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;
אז ימלא שחוק פינו-- ולשוננו רנה אז יאמרו בגוים-- הגדיל יהוה לעשות עם-אלה | 2 |
Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.
הגדיל יהוה לעשות עמנו-- היינו שמחים | 3 |
Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.
שובה יהוה את-שבותנו (שביתנו)-- כאפיקים בנגב | 4 |
Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!
הזרעים בדמעה-- ברנה יקצרו | 5 |
Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;
הלוך ילך ובכה-- נשא משך-הזרע בא-יבא ברנה-- נשא אלמתיו | 6 |
Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.