מִשְׁלֵי 9
| חכמות בנתה ביתה חצבה עמודיה שבעה | 1 |
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
| טבחה טבחה מסכה יינה אף ערכה שלחנה | 2 |
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
| שלחה נערתיה תקרא-- על-גפי מרמי קרת | 3 |
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
| מי-פתי יסר הנה חסר-לב אמרה לו | 4 |
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
| לכו לחמו בלחמי ושתו ביין מסכתי | 5 |
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
| עזבו פתאים וחיו ואשרו בדרך בינה | 6 |
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
| יסר לץ--לקח לו קלון ומוכיח לרשע מומו | 7 |
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
| אל-תוכח לץ פן-ישנאך הוכח לחכם ויאהבך | 8 |
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
| תן לחכם ויחכם-עוד הודע לצדיק ויוסף לקח | 9 |
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
| תחלת חכמה יראת יהוה ודעת קדשים בינה | 10 |
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
| כי-בי ירבו ימיך ויוסיפו לך שנות חיים | 11 |
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
| אם-חכמת חכמת לך ולצת לבדך תשא | 12 |
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
| אשת כסילות המיה פתיות ובל-ידעה מה | 13 |
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
| וישבה לפתח ביתה-- על-כסא מרמי קרת | 14 |
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
| לקרא לעברי-דרך המישרים ארחותם | 15 |
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
| מי-פתי יסר הנה וחסר-לב ואמרה לו | 16 |
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
| מים-גנובים ימתקו ולחם סתרים ינעם | 17 |
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
