< מִשְׁלֵי 22 >
נבחר שם מעשר רב מכסף ומזהב חן טוב | 1 |
Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts.
עשיר ורש נפגשו עשה כלם יהוה | 2 |
Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis.
ערום ראה רעה ויסתר (ונסתר) ופתיים עברו ונענשו | 3 |
Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest.
עקב ענוה יראת יהוה עשר וכבוד וחיים | 4 |
Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība.
צנים פחים בדרך עקש שומר נפשו ירחק מהם | 5 |
Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem.
חנך לנער על-פי דרכו-- גם כי-יזקין לא-יסור ממנה | 6 |
Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies.
עשיר ברשים ימשול ועבד לוה לאיש מלוה | 7 |
Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps.
זורע עולה יקצור- (יקצר-) און ושבט עברתו יכלה | 8 |
Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti.
טוב-עין הוא יברך כי-נתן מלחמו לדל | 9 |
Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam.
גרש לץ ויצא מדון וישבת דין וקלון | 10 |
Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns.
אהב טהור- (טהר-) לב-- חן שפתיו רעהו מלך | 11 |
Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.
עיני יהוה נצרו דעת ויסלף דברי בגד | 12 |
Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.
אמר עצל ארי בחוץ בתוך רחבות ארצח | 13 |
Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“
שוחה עמקה פי זרות זעום יהוה יפול- (יפל-) שם | 14 |
Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā.
אולת קשורה בלב-נער שבט מוסר ירחיקנה ממנו | 15 |
Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu.
עשק דל להרבות לו-- נתן לעשיר אך-למחסור | 16 |
Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai.
הט אזנך--ושמע דברי חכמים ולבך תשית לדעתי | 17 |
Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas.
כי-נעים כי-תשמרם בבטנך יכנו יחדו על-שפתיך | 18 |
Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.
להיות ביהוה מבטחך-- הודעתיך היום אף-אתה | 19 |
Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi!
הלא כתבתי לך שלשום (שלשים)-- במעצות ודעת | 20 |
Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,
להודיעך--קשט אמרי אמת להשיב אמרים אמת לשלחיך | 21 |
Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta.
אל-תגזל-דל כי דל-הוא ואל-תדכא עני בשער | 22 |
Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā;
כי-יהוה יריב ריבם וקבע את-קבעיהם נפש | 23 |
Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa.
אל-תתרע את-בעל אף ואת-איש חמות לא תבוא | 24 |
Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas,
פן-תאלף ארחתו ולקחת מוקש לנפשך | 25 |
Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
אל-תהי בתקעי-כף בערבים משאות | 26 |
Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo;
אם-אין-לך לשלם-- למה יקח משכבך מתחתיך | 27 |
Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis.
אל-תסג גבול עולם-- אשר עשו אבותיך | 28 |
Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši.
חזית איש מהיר במלאכתו-- לפני-מלכים יתיצב בל-יתיצב לפני חשכים | 29 |
Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā.