< איוב 40 >
ויען יהוה את-איוב ויאמר | 1 |
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
הרב עם-שדי יסור מוכיח אלוה יעננה | 2 |
Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
ויען איוב את-יהוה ויאמר | 3 |
Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
הן קלתי מה אשיבך ידי שמתי למו-פי | 4 |
Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
אחת דברתי ולא אענה ושתים ולא אוסיף | 5 |
Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
ויען-יהוה את-איוב מנסערה (מן סערה) ויאמר | 6 |
Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
אזר-נא כגבר חלציך אשאלך והודיעני | 7 |
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
האף תפר משפטי תרשיעני למען תצדק | 8 |
Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
ואם-זרוע כאל לך ובקול כמהו תרעם | 9 |
Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
עדה נא גאון וגבה והוד והדר תלבש | 10 |
Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
הפץ עברות אפך וראה כל-גאה והשפילהו | 11 |
Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
ראה כל-גאה הכניעהו והדך רשעים תחתם | 12 |
Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
טמנם בעפר יחד פניהם חבש בטמון | 13 |
Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
וגם-אני אודך כי-תושע לך ימינך | 14 |
Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
הנה-נא בהמות אשר-עשיתי עמך חציר כבקר יאכל | 15 |
Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
הנה-נא כחו במתניו ואונו בשרירי בטנו | 16 |
Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
יחפץ זנבו כמו-ארז גידי פחדו ישרגו | 17 |
Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
עצמיו אפיקי נחשה גרמיו כמטיל ברזל | 18 |
Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
הוא ראשית דרכי-אל העשו יגש חרבו | 19 |
Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
כי-בול הרים ישאו-לו וכל-חית השדה ישחקו-שם | 20 |
Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
תחת-צאלים ישכב-- בסתר קנה ובצה | 21 |
Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
יסכהו צאלים צללו יסבוהו ערבי-נחל | 22 |
Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
הן יעשק נהר לא יחפוז יבטח כי-יגיח ירדן אל-פיהו | 23 |
Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
בעיניו יקחנו במוקשים ינקב-אף | 24 |
Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?