Zekaria 13
1 I A LA hoi, e hoohuaiia auanei he punawai no ka ohana a Davida, a no na kanaka o Ierusalema, No ka hewa a me ka haumia.
Tai dienā avots būs atvērts Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem pret grēkiem un pret nešķīstību.
2 Eia hoi kekahi ia la, wahi a Iehova o na kaua, E anai aku au i na inoa o na kii mai ka aina aku, I hoomanao hou ole ia lakou; A e hookuke aku hoi au i na kaula a me ka uhane haukae mai ka aina aku.
Un tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, Es no zemes izdeldēšu dievekļu vārdus, ka tos vairs nepieminēs; arī (dievekļa) praviešus un nešķīsto garu Es atņemšu no zemes.
3 A e hiki auanei, ina e wanana kekahi kanaka, Alaila e i aku ai kona makuakane a me kona makuwahine nana ia i hanau, Aole oe e ola; no ka mea, he olelo hoopunipuni kau ma ka inoa o Iehova: A o kona makuakane a me kona makuwahine nana ia i hanau, E hou iho laua ia ia, i kana wanana ana.
Un notiks, ja kas vēl sludinās kā pravietis, tad viņa tēvs un viņa māte, kas viņu dzemdinājuši, uz to sacīs: tev nebūs dzīvot, jo viltu tu esi runājis Tā Kunga Vārdā, un viņa tēvs un viņa māte, kas to dzemdinājuši, to nodurs, kad tas sludinās.
4 Eia hoi kekahi ia la, e hilahila no kela kaula keia kaula, I kona hihio, ia ia i wanana mai ai; Aole hoi ia e hoaahu ae i ka aahu hulu i mea e hoopunipuni ai:
Un notiks tai dienā, ka pravieši kaunēsies ikviens par savu parādīšanu, to pasludināt, un vairs neapvilks spalvas mēteli uz meliem.
5 Aka, e olelo auanei oia, Aole au he kaula, Aka, he kanaka mahiai au, No ka mea, na ke kanaka au i kuai ai mai kuu wa kamalii mai.
Bet sacīs: es neesmu pravietis, es esmu zemes kopējs, jo viens mani saderējis no manas jaunības.
6 A e olelo aku kekahi ia ia, O ke aha keia mau wahi eha ma kou mau lima? E i mai kela, Oia kahi a'u i hoehaia'i, Iloko o ka hale o ka poe i aloha mai ia'u.
Un ja kas sacīs: kas tās tādas rētas tavās rokās? Tad viņš sacīs: tā es esmu sakults savu mīļo namā.
7 E ka pahikaua, e ala ku e oe i kuu Kahuhipa, I ke kanaka Hoa o'u, wahi a Iehova o na kaua. E hahau i ke Kahuhipa, a e hooauheeia na hipa; E hoohuli aku au i kuu lima maluna o ka poe liilii.
Zoben, uzmosties pret Manu ganu un pret to vīru, kas Mans biedrs, saka Tas Kungs Cebaot; sit ganu, tad avis izklīdīs, bet es savu roku griezīšu pie tiem maziņiem.
8 A iloko o ka aina a pau, wahi a Iehova, E hookiia'i na hapakolu elua o ka poe iloko, a make; Aka, e hookoeia kekahi hapa ilaila.
Un notiks visā zemē, saka Tas Kungs: divas daļas tur taps izdeldētas un izmirs, un trešā daļa tur atliks.
9 A e alakai au i kekahi hapakolu iwaena o ke ahi, A e hoohehee au ia lakou e like me ka hooheheeia ana o ke kala, E hoao hoi au ia lakou e like me ka hoao ana i ke gula: E kahea mai ia poe i kuu inoa, a e hoolohe au ia lakou: E olelo auanei au, O ko'u poe kanaka keia; A e olelo hoi lakou, O Iehova ko'u Akua.
Un trešo daļu Es likšu ugunī un tos šķīstīšu, kā sudrabu šķīstī, un tos pārbaudīšu, kā zeltu pārbauda. Tie piesauks Manu vārdu, un Es tos paklausīšu un sacīšu: tie ir Mani ļaudis; un tie sacīs: Tas Kungs ir mans Dievs.
