Roma 8
1 A NO hoi, aole he hoohewaia no ka poe iloko o Kristo Iesu, ka poe hele ole mamuli o ke kino, mamuli no o ka Uhane.
Tad nu nav nekādas pazudināšanas tiem, kas ir iekš Kristus Jēzus, kas nestaigā pēc miesas, bet pēc Gara.
2 No ka mea, na ke kanawai o ka Uhane ola iloko o Kristo Iesu wau i hookuu, mai ke kanawai o ka hewa a me ka make.
Jo tā dzīvības Gara bauslība iekš Kristus Jēzus mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3 No ka mea, no ka hiki ole i ke kanawai, no kona nawaliwali ma ke kino, o ke Akua, i kona hoouna ana mai i kana Keiki ponoi ma ke ano o ke kino hewa, a ma ka mohai no ka hala, ua hoahewa mai la no ia i ka hewa iloko o ke kino;
Jo kad tas bauslībai nebija iespējams, tāpēc ka tā caur miesu bija nespēcīga, tad Dievs ir sūtījis Savu paša Dēlu grēcīgas miesas līdzībā un grēka dēļ un grēku pazudinājis iekš miesas,
4 I hookoia ke kauoha o ke kanawai iloko o kakou ka poe hele ole mamuli o ke kino, mamuli no o ka Uhane.
Ka bauslības taisnība taptu piepildīta iekš mums, kas nestaigājam pēc miesas, bet pēc Gara.
5 No ka mea, o ka poe mamuli o ke kino, manao lakou i na mea o ke kino; aka, o ka poe mamuli o ka Uhane, i na mea o ka Uhane.
Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, uz to, kas patīk Garam.
6 No ka mea, o ka manao ma ke kino, he make ia; aka, o ka manao ma ka Uhane, he ola ia, a me ka pomaikai.
Jo miesas prāts ir nāve; un Gara prāts ir dzīvība un miers.
7 No ka mea, o ka manao ma ke kino, he mea ku e i ke Akua; aole ia i malama i ke kanawai o ke Akua, aole loa e hiki.
Tāpēc ka miesas prāts ir naids pret Dievu; jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj.
8 Nolaila o ka poe ma ke kino, aole e hiki ia lakou ke hooluolu i ke Akua.
Bet tie, kas pēc miesas dzīvo, nevar Dievam patikt.
9 Aole hoi oukou ma ke kino, ma ka Uhane no, ke noho ka Uhane o ke Akua iloko o oukou. Aka, i loaa ole i kekahi ka Uhane o Kristo, aole nona ia.
Bet jūs nedzīvojiet pēc miesas, bet pēc Gara, ja tikai Dieva Gars iekš jums mīt; bet ja kam Kristus Gara nav, tas Viņam nepieder.
10 Aka, ina o Kristo iloko o oukou, ua make no ke kino no ka hewa, aka, o ka Uhane ke ola no ka pono.
Bet ja Kristus ir iekš jums, tad miesa gan ir nedzīva grēka dēļ, bet Tas Gars ir dzīvība taisnības dēļ.
11 Ina e noho ana ka Uhane o ka mea nana i hoola mai o Iesu mai waena mai o ka poe make, o ka mea nana Kristo i hoala ae mai ka make mai, nana no e hoola ae ko oukou kino make, ma kona Uhane e noho ana iloko o oukou.
Bet ja Tā Gars, kas Jēzu ir uzmodinājis no miroņiem, iekš jums mīt, tad Tas, kas Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstamas miesas darīs dzīvas caur Savu Garu, kas iekš jums mīt.
12 No ia mea, e na hoahanau, aole he poe aie kakou i ka ke kino, e noho ai mamuli o ke kino.
Tad nu mēs, brāļi, esam parādnieki ne miesai, ka pēc miesas būtu jādzīvo.
13 No ka mea, ina e noho oukou mamuli o ke kino, e make no oukou; aka, ina ma ka Uhane e hoomake ai oukou i na hana a ke kino, e ola no oukou.
Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur To Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet.
14 No ka mea, o na mea a pau i alakaiia e ka Uhane o ke Akua, o lakou no ka poe kamalii na ke Akua.
Jo cik no Dieva Gara top vadīti, tie ir Dieva bērni.
15 No ka mea, aole i loaa ia oukou ka uhane o ka hookauwa ana e makau hou aku ai; aka, ua loaa ia oukou ka Uhane o na keiki hookama, i mea e kahea aku ai kakou, E Aba, ka Makua.
Jo jūs neesat dabūjuši kalpošanas garu, ka jums atkal jābīstas, bet jūs esat dabūjuši dievbērnības Garu, caur ko mēs saucam: Abba, Tēvs.
16 Ke hoike mai nei na Uhane la i ko kakon mau uhane, ua keiki kakou na ke Akua.
Tas Gars pats apliecina līdz ar mūsu garu, ka esam Dieva bērni;
17 Iua he poe keiki kakou, he poe hooilina hoi; he poe hooilina nae na ke Akua, a he poe hooilina pu me Kristo: a i hoino pu ia mai kakou kekahi me ia, e hoonani pu ia no hoi kakou me ia.
Bet ja bērni, tad arī mantinieki, proti Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja tikai līdz ciešam, ka arī līdz topam pagodināti.
18 Ke manao nei no hoi au, aole e pono ke hoohalikeia ka ehaeha o keia noho ana me ka nani e hoikeia mai ana ia kakou mahope.
Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver to godību, kas mums taps parādīta.
19 No ka mea, ke kali nei ka mea i hanaia me ka iini nui i ka hoike ana mai o na keiki a ke Akua.
Jo tie radījumi ilgodamies gaida uz Dieva bērnu parādīšanu.
20 No ka mea, ua hoonohoia ka mea i hanaia, malalo o ka nawaliwali, aole me kona makemake, aka, na ka mea nana ia i hoolilo pela,
Jo tie radījumi ir padoti nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību,
21 Me ka manaolana e hookuuia'e ua mea la i hanaia, mai ke pio ana i ka make, iloko o ke ola nani o na keiki a ke Akua.
Jo arī tie radījumi paši taps atsvabināti no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību.
22 No ka mea, ua ike no kakou ua auwe pu na mea i hanaia a pau, a ua ehaeha hoi, a hiki i keia manawa.
Jo mēs zinām, ka visi radījumi kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim.
23 Aole ia wale no, o kakou hoi kekahi, o ka poe i loaa mai ka hua mua o ka Uhane; ke auwe nei no hoi kakou iloko o kakou iho, me ke kali ana i ka hookamaia, oia ka hoolaia o ko kakou mau kino.
Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Tā Gara pirmība ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz to bērnību, uz mūsu miesas atpestīšanu.
24 No ka mea, ua hoolaia kakou iloko o ka manaolana. A o ka manaolana i ka mea i ike maka ia aole ia he manaolana: no ka mea, o ka mea a ke kanaka i ike maka aku ai, pehea la ia e manaolana hou aku ai ma ia mea?
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kas redz, kā tas to var cerēt?
25 Aka, ina e manaolana aku kakou i ka mea a kakou i ike maka ole ai, ua kali kakou ia me ka hoomanawanui.
Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidām ar paciešanu.
26 A ke kokua mai nei no hoi ka Uhane i ko kakou nawaliwali; no ka mea, aole kakou i ike i ka kakou mea e pule pono aku ai; aka, ua nonoi aku ka Uhane no kakou me ua uwe ana aole e hiki ke haiia'e.
Tāpat arī Tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt, kā piederas, bet Tas Gars pats mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūtām.
27 O ka mea ike mai i ka naau, ua ike no ia i ka manao o ka Uhane; no ka mea, ua nonoi aku no ia no ka poe haipule e like me ka makemake o ke Akua.
Un Tas, kas sirdis pārmeklē, zin, kas ir Tā Gara prāts, jo Tas pēc Dieva prāta tos svētos aizstāv.
28 Ua ike no hoi kakou, e kokua pu ana na mea a pau e pono ai ka poe aloha i ke Akua, ka poe i kohoia mai mamuli o kona manao.
Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc Viņa nodoma ir aicināti.
29 No ka mea, o ka poe ana i ike ai mamua, o lakou kana i manao e mai ai mamua e hoohalikeia me ke ano o kana Keiki, i lilo ae oia i Hanaumua iwaena o na hoahanau he lehulehu.
Jo kurus Viņš papriekš paredzējis, tos Viņš arī papriekš ir nolicis, lai Viņa Dēla ģīmim būtu līdzīgi, ka Tas būtu tas pirmdzimtais starp daudz brāļiem.
30 A o ka poe ana i manao e mai ai, o lakou kana i koho mai ai; a o ka poe ana i koho mai ai, o lakou kana i hoapono mai ai; a o ka poe ana i hoapono mai ai, o lakou kana i hoonani mai ai.
Bet kurus Viņš papriekš nolicis, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; un kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
31 Heaha hoi ka kakou e olelo ai no keia mau mea? A o ke Akua me kakou, owai la ke ku e mai ia kakou?
Ko lai nu par to sakām? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
32 O ka mea i ana ole i kana Keiki ponoi, a haawi mai la ia ia no kakou a pau, pehea la e ole ai ia e haawi lokomaikai pu mai me ia i na mea a pau?
Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar To nedāvinās visas lietas?
33 Nawai e hoopii i ko ke Akua poe i kohoia? O ke Akua no ka mea nana e hoapono mai;
Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno.
34 Nawai la e hoahewa mai? O Kristo ka i make; oiaio hoi, na ala mai oia, a ua noho ma ka lima akau o ke Akua, a ke uwao ae la ia no kakou.
Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, Viņš arī uzmodināts; Viņš ir pie Dieva labās rokas, Viņš mūs arī aizstāv.
35 Nawai kakou e hookaawale mai, mai ke aloha mai o Kristo? Na ka popilikia anei, na ka eha anei, na ka hoino anei, na ka wi anei, na ka hune anei, na ka poino anei, na ka pahikaua anei?
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai bailība, vai vajāšana, vai bads, vai plikums, vai liksta, vai zobens?
36 E like me ia i palapalaia, Nou makou i pepehi mau ia mai ai, ua manaoia makou me he poe hipa la no ka make.
Tā kā ir rakstīts: “Tevis dēļ mēs topam nāvēti augu dienu; mēs esam turēti līdzi kaujamām avīm.”
37 Aka, ua lanakila loa kakou maluna o keia mau mea a pau, ma ka mea nana kakou i aloha mai.
Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur to, kas mūs ir mīlējis.
38 No ka mea, ke manao maopopo nei au, aole e hiki i ka make a me ke ola, aole i na auela a me na alii a me na mea ikaika, aole hoi i na mea o neia wa a me na mea mahope aku, aole hoi i na lunakanawai,
Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas,
39 Aole hoi i ke kiekie a me ka hohonu, aole hoi i kekahi mea e ae i hanaia, ke hookaawale mai ia kakou, mai ke aloha mai o ke Akua, ina no iloko o Kristo Iesu o ko kakou Haku.
Ne augstums, ne dziļums, nedz cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.
