< Halelu 17 >

1 E HOOLOHE mai i ka pono, e Iehova; E manao mai oe i ka'u ulono ana'ku; E maliu mai hoi kou pepeiao i ka'u pule, Mai loko ae o na lehelehe hookamani ole.
Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām.
2 Mai kou alo pono mai e puka mai ai ka olelo no'u; E nana mai kou mau maka i na mea ewaewa ole.
No tava vaiga lai nāk mana tiesa; tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība.
3 Ua hoao mai nei oe i ko'u naau; Ua ike mai nei oe ia'u i ka po; Ua hoao mai nei oe ia'u, aohe e loaa ia oe: Ua paa kuu manao aole e hoohala kuu waha.
Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt.
4 I na hana a kanaka, no ka olelo pono mai a kou mau lehelehe, Ua malama au ia'u iho i na aoao o ka mea e make ai.
Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām.
5 E hookupono mai oe i ko'u hele ana ma kou mau alanui, I ole ai ko'u mou kapuwai e pahee.
Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās.
6 Ua kahea aku au ia oe, no ka mea, e lohe mai no oe ia'u, e ke Akua; E haliu mai ia'u kou pepeiao, e lono mai i ka'u olelo.
Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu.
7 E hoike mai oe i kou lokomaikai kupaianaha, E ka mea nana ka poe hilinai e hoopakele me kou lima akau i ka poe i ku e mai.
Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tvērās pie Tavas labās rokas.
8 E malama mai oe ia'u e like me ke kii onohi o ka maka, E huna oe ia'u malalo ae o ka malu o kou mau eheu,
Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani savu spārnu pavēnī
9 Mai ke alo mai o ka poe hewa i hooluhi mai ai ia'u, O ko'u poe enemi e make ai i hoopuni mai ia'u.
No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās.
10 Ua puni lakou i ko lakou momona: Ua olelo haaheo lakou me ko lakou waha.
Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni.
11 Ua hoopuni iho nei lakou ia makou i ko makou hele ana, Ua haka ko lakou maka me ke kulou ana ma ka lepo;
Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes.
12 Me he liona pololi la e kuko ana i kana pio. Me he liona opiopio la, e moemoe malu ana ma na wahi anoano.
Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies.
13 E ku ae, e Iehova, e hoolapuwale ia ia, e kiola oe ia ia ilalo: E hoopakele oe i ko'u uhane i ka mea ino, i kau pahikaua;
Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā,
14 I na kanaka, i ka lima on, e Iehova, I ka poe ma keia ao, i loaa ko lakou waiwai i keia ola ana, Ua hoopihaia mai e oe ko lakou opu me kou waiwai i hunaia: Ua maona ko lakou mau kamalii, A waiho no lakou i ke koena na ka lakou mau keiki hou.
No tiem ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem.
15 A owau hoi la, e ike auanei au i kou maka me ka pono; Aia e ala hou au me kou ano, alaila au e maha io ai.
Bet es skatīšu Tavu vaigu iekš taisnības, uzmodies mielošos no Tava ģīmja.

< Halelu 17 >