Halelu 122

1 O LIOLI aku la au, ia lakou i olelo mai ai ia'u, E hele kakou iloko o ka hale o Iehova.

Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

2 E ku no ko kakou mau wawae, Maloko o kou mau pukapa, e Ierusalema.

Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

3 Ua hoonohonohoia o Ierusalema, E like me ke kulanakauhale i kapiliia.

Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

4 Pii aku no na ohana malaila, Na ohana hoi o Iehova, me kana i kauoha ai i ka Iseraela, E hoolea aku i ka inoa o Iehova.

Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

5 No ka mea, ua hoonohoia malaila na nohoalii no ka hoopono, Na nohoalii no ka ohana a Davida.

Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

6 E noi aku oukou i maluhia o Ierusalema; E pomaikai auanei ka poe e aloha aku ia oe.

Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

7 I noho ka maluhia iloko o kou mau pa, A me ka pomaikai iloko o kou halealii.

Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

8 No ko'u poe hoahanau, a no ko'u poe makamaka, E olelo aku no wau, ano la, i maluhia maloko ou.

Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

9 No ka hale o Iehova, o ko kakou Akua, E imi aku no wau, i ka pono nou.

Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.