Halelu 104
1 E Iehova, e kuu Akua e, ua nui loa no oe; Ua kahikoia no oe i ka nani a me ka hanohano.
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
2 Ua uhiia no oe i ka malamalama me he kapa la; Ua hohola no oe i na lani me he paku la.
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
3 Ua haua no oia i kona mau keena kiekie ma na wai; Ua kau aku no hoi i na ao maluna i kaa mau nona: A ua holoholo me na eheu o ka makani.
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
4 Ua hana oia i kona poe elele, he makani; A i kona poe kahuns hoi, he lapalapa ahi;
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
5 Ua hoopaa oia i ka honua maluna o kona kumu, I ole ia e nauweuwe, a mau loa aku.
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
6 A ua uhi no oe ia i ka hohonu, me he kapa la: Ku mai la na wai, maluna o na mauna.
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
7 I kou papa ana, holo no lakou; I ka leo o kou hekili, auhee aku la lakou.
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
8 Ea mai la no maluna o na mauna; A emi iho la ma na awawa ilalo, A i kahi au i hookumu ai no lakou.
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
9 Ua kau pale oe i mokuna no lakou. I ole lakou e hala'e; I ole hoi e hoi hou mai, a uhi i ka honua.
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
10 Kuu mai la oia i na waipuna ma na awawa, I kahe mai lakou, mawaena o na mauna.
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
11 Hoohainu no lakou i na holoholona a pau o ke kula; A hooana no hoi na hoki hihiu i ko lakou makewai.
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
12 Maluna olaila na manu o ka lewa e hoopunana'i, A kani hoi ko lakou leo iwaena o na lala.
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
13 Ua hoomauu mai no oia i ua mauna, mailoko mai o kona waihonawai; Ua maona hoi ka aina i ka hua o kau hana ana.
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
14 Nana no i hooulu mai ka mauu no na holoholona, A me ka mea uli hoi i pono ai na kanaka: I hoopuka mai ai oia i ka ai mailoko mai o ka honua,
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
15 A me ka waina hoi i mea e olioli ai ko na kanaka naau, A me ka aila hoi, i mea e hinuhinu ai kana maka, A me ka berena, ka mea e hooikaika ai ka naau o na kanaka.
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
16 Ua kena no na laau o Iehova, Na kedera hoi o Lebanona, na mea ana i kanu ai;
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
17 Malaila no e hoopunana'i na manu; O ke kikonia, o na laau kaa kona hale.
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
18 O na mauna kiekie ka puuhonua o na kao hihiu; A o na pohaku hoi ko na rabita.
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
19 Nana no i hana i na mahina no na kau; Ua ike no ka la i kona napoo ana.
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
20 Lawe mai no oe i ka pouli, a ua po; Ia manawa, kolo mai na mea kolo a pau o ka nahelehele.
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
21 Uwo mai la hoi na liona opiopio i ko lakou wahi, A imi hoi i ka ai, mai ke Akua mai.
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
22 Puka mai la ka la, alaila, akoakoa lakou, A moe no lakou, ma ko lakou ana.
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
23 Hele aku no ke kanaka i kana hana, A i kona hooikaika hoi, a ahiahi.
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
24 Nani ka nui o kau mau hana, e Iehova! Ma ke akamai i hana mai ai oe ia mau mea a pau: Ua piha hoi ka honua i kau waiwai.
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
25 A me keia moana nui hoi, a palahalaha, Malaila no na mea kolo, pau ole i ka heluia, A me na mea ola, he liilii, a he nui no hoi.
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
26 Malaila no na moku e holo ae; Aia hoi kela leviatana au i hana'i, e paani ilaila.
Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
27 Kakali no keia poe a pau ia oe, I haawi mai ai oe i ka lakou ai i ka wa pono.
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
28 O ka mea au e haawi mai ai na lakou, oia ka lakou e hooiliili iho; Wehe no oe i kou lima, a lako iho la lakou i ka maikai.
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
29 I huna oe i kou maka, make koke iho la lakou; Lawe oe i ko lakou ea, make no lakou, a hoi hou i ka lepo.
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
30 Hoouna mai oe i kou ea, ua hanaia iho la lakou; A nau no hoi i hoano hou i ka mnka o ka honua.
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
31 E mau loa ana no ka nani o Iehova; E lealea mai no o Iehova i kana mau hana.
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
32 Nana mai no oia i ka honua, a haalulu iho la ia; Hoopa mai oia i na mauna, uwahi ae la lakou.
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 E oli aku au ia Iehova i ka manawa o ko'u ola ana; E hoolea no hoi au i ke Akua, a i ko'u hopena,
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
34 He mea ono ko'u noonoo ana ia ia; A ma Iehova no wau e lealea ai.
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
35 E hookiia'e ka poe hewa mai ka honua aku, O ka poe lawehala hoi, aole e koe lakou. E hoomaikai aku ia Iehova, e kuu uhane: E halelu aku oukou ia Iehova.
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
