Solomona 9
1 KUKULU ae la ka naauao i kona hale, Kalai iho la oia i kona mau kia ehiku.
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 Kalua oia i kana mau mea momona; Kawili ae la oia i kona waina; Hoomakaukau no i kana papaaina.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 Hoouna aku la oia i kana poe kauwawahine, E hea aku maluna o na wahi kiekie o ke kulanakauhale,
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Owai ka mea naaupo? e huli mai ia io'u nei: I ka mea noonoo ole hoi, olelo ae la oia ia ia,
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Ina, e ai mai oukou i ka'u berena, E inu hoi i ka waina a'u i kawili ai.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 E haalele i ka poe manao ole, i ola oukou, E hele hoi ma ke ala o ka naauao.
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 O ka mea e ao aku i ke kanaka aia, E loaa ia ia ka hilahila; O ka mea e ao aku i ka mea hewa, e loaa ia ia ka palahea.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Mai ao aku i ke kanaka aia, O hoowahawaha mai oia ia oe; E ao aku i ka mea naauao, A e aloha mai oia ia oe.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 E haawi na ka mea naauao, A e oi mau ka naauao; E ao hoi i ka mea hoopono, A e mahuahua ae la kona ike.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 O ka mole o ka naauao, Oia ka makau ia Iehova; O ka ike i ka Mea hemolele, Oia ka noonoo ana,
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 No ka mea, ma o'u nei, e mahuahua ae ai kou mau la, A e nui ai hoi na makahiki o kou ola ana.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 Ina e naauao oe, e naauao no oe nou iho; Ina e hoowahawaha oe, maluna ou wale no ia mea.
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 O ka wahine naaupo, he walaau kona; Ua manao ole, aole oia i ike i kekahi mea.
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 Noho no oia ma ka puka o kona hale, Ma ka noho hoi ma kahi kiekie o ke kulanakauhale,
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 E hea aku i ka poe hele ma ke ala, Ka poe hele pololei ma ke alanui;
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 Owai ka mea manao ole? e huli mai i o'u nei; I ka mea naaupo, olelo aku la oia ia ia,
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 Ua ono no na wai i aihueia, Ua mananalo hoi ka berena ke ai malu.
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
