Solomona 7
1 E KUU keiki e, e malama oe i ka'u mau olelo, E waiho pu hoi i ka'u kauoha me oe.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 E malama oe i ka'u kauoha i ola oe, A me ko'u kanawai hoi, e like me ke kii onohi o kou mau maka.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 E hawele oe ia mau mea ma kou mau manamanalima, E kakau hoi ia mau mea ma ka papa o kou naau.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 E i ae oe i ka naauao, O oe no ko'u kaikuwahine; E kapa aku oe i ka ike, he hoalauna:
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 I malamaia oe i ka wahine e, I ka malihini hoi i hoomalimali mai me kana olelo.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 No ka mea, ma ka puka o ko'u hale, Ma ko'u puka makani, nana aku la au;
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Ike iho la au iwaena o ka poe noonoo ole, Ike iho la hoi au mawaena o ka poe opiopio, I kekahi kanaka ui manao ole.
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Hele ae la ia ma ke ala e kokoke ana i kona huina, Hele ae la oia ma ke kuamoo e hiki aku ai i kona hale;
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 I ke ahiahi, i ka napoo ana o ka la, I ke aumoe, i ka poeleele;
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Aia hoi, halawai pu me ia kekahi wahine, Ua kahiko hookamakama ia; Ua maalea kona naau.
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 He walaau kona a me ka hoolohe ole, Aole noho kona mau wawae ma kona hale iho.
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 I kekahi wa mawaho oia, I kekahi wa ae ma ke alanui, A hoohalua oia ma na huina a pau.)
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Apo iho la kela ia ia a honi iho la, a Me ka maka hilahila ole, i aku la ia ia,
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 He mau mohai aloha ko'u; I keia la no, mohai aku la au i ka'u mea i hoohiki ai
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Nolaila, i hele mai nei au e halawai me oe, E imi hoi ia oe, a ua loaa iho nei.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Hohola iho la au i ko'u wahi moe me ke kapa, Me ke kapa onionio hoi mai Aigapita mai
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Kopipi iho la au i ko'u wahi moe I ka mura, a me ka aloe, a me ke kinamona.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Ina kaua i maona i ke aloha a hiki i kakahiaka, E lealea kaua i ke aloha.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 No ka mea, o ke kane, aole ia ma kona hale, Ua hele oia ma kahi loihi e aku.
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Lawe oia i ka eke kala ma kona lima, A piha ka mahina, alaila, e hoi mai oia i kona hale.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Ua paa kela i ka nui o kana olelo maalea; Ua lilo hoi oia i ka malimali ana o kona mau leheiehe.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Ukali koke oia mahope ona, E like me ka hele ana o ka bipi i kona wahi e maka ai; E like hoi me ka naaopo i hoopaiia mai ma ka laau kupee;
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 A o aku la ka pua i kona ake, E like me ka lele ana o ka manu i ke pahele, Aole ona ike no kona oia ia.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Ano la, e na keiki, e hoolohe mai ia'u. E maliu mai oukou i ka olelo a ko'u waha.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Mai huli ae kou naau ma kona aoao; Mai hele hewa oe ma kona alanui.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 No ka mea, manomano ka poe i hina ia ia me ka eha, Na mea ikaika hoi, ua pau ia ia i ka make.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
