Solomona 6
1 E KUU keiki, ina e hoohiki oe e panai no kou hoalauna, Ina i pai kou lima me ka malihini,
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
2 A i puni oe i ka olelo a kou waha, A i punihei oe i ka olelo a kou waha.
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
3 Ano la, e kuu keiki, e hana oe i keia, i pakele. I kou lilo ana i ka lima o kou hoalauna: O hele, e hoohaabaa ia oe iho, e hoolaulea i kou hoalauna.
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
4 Mai haawi i ka hiamoe i kou mau maka, Aole hoi e pipili kou mau lihilihi:
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
5 E hemo aku oe me he dia la mailoko ae o ka lima, A e like hoi me ka manu mai ka lima ae o ke kuhea manu.
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
6 E ka mea hiamoe, e hele oe i ka anonanona, E nana i kona aoao a e hoonaauao iho:
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
7 Aohe alii ia ia, Aole haku, aole hoi lunakanawai;
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
8 Hoahu no oia i kana ai i ke kau, I ka wa e ohi ai, hoiliili oia i kana mea ai.
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
9 E ka mea hiamoe, pehea ka loibi o kou hiamoe ana? Ahea la oe e ala mai ai mai kou hiamoe ana mai?
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
10 He moe iki ae, he hiamoe iki ae, He pelu hou iki ae i ka lima a hiamoe:
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
11 A e hiki mai kou ilihune me he kanaka hele la, A me kou nele e like me ke kanaka kaua.
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
12 O ke kanaka aia, o ke kanaka hewa, Hele no oia me ka waha hoopunipuni.
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
13 Iimo oia me ka maka, ao aku oia me ka wawae, Kuhikuhi oia me kona manamanalima;
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
14 He kolohe no ma kona naau, Noonoo ino oia i na la a pau, Hookonokono oia i ka hakaka.
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
15 Nolaila, e loohia koke mai oia e ka make; E haihai koke ia oia, aole mea nana e hoola,
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
16 O keia mau mea eono, he mau mea e inaina mai ai o Iehova; Ehiku hoi e hoopailua ai o kona naau.
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
17 O na maka kiekie, o ke elelo wahahee, A me na lima hookahe koko hala ole,
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
18 O ka naau e imi ana i na manao kolohe, A me na wawae e holo kiki ana i ka hewa,
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
19 O ka mea hoike hoopunipuni e hana ana i ka wahahee, A me ka mea hookonokono i ka hakaka mawaena o na hoahanau.
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
20 E kuu keiki, e malama oe i ke kanoha a kou makuakane, Mai haalele hoi i ke kanawai o kon makuwahine.
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
21 E hawele mau oe ia mau mea ma kou naau, E nakii oe ia mau mea ma kou a-i.
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
22 I kou hele ana, ea, e kai aku ia ia oe; I kou moe ana e kiai oia maluna ou; I kou ala ana iluna, oia ke kamailio pu me oe.
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
23 No ka mea, he kukui ke kauoha, He malamalama ke kanawai, O ka aoao o ke ola oia ke ao ana e naauao ai:
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
24 I malamaia oe i ka wahine ino, I ka malihini i hoomalimali me kona elelo.
Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
25 Mai kuko aku i kona maikai maloko o kou naau, Aole hoi e puniheiia e kona mau lihilihi.
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
26 No ka mea, no ka wahine hookamakama, E nele ke kanaka a i ka apana ai; Hoohalua no ka wahine moe kolohe i ka uhane i minaminaia.
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
27 E lawe anei ke kanaka i ke ahi ma kona poli, Aole hoi e wela kona kapa?
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
28 Ina o hele ke kanaka ma na nanahu e aa ana, Aole anei e wela kona kapuwai?
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
29 Pela ka mea e komo ae ana i ka wahine a kona hoalauna; Aole e aponoia na mea hoopa ia ia.
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
30 Aole i hoowahawahaia ka aihue i kona aihue ana, Ina he mea ia e maona ai kona pololi.
Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
31 Aka, i loaa oia, e uku pahiku no, E haawi oia i ka waiwai a pau o kona hale.
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
32 O ka mea moe kolohe me ka wahine, aole ona naauao; O ka make o kona uhane kana i hana'i.
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
33 E loaa ia ia ka eha a me ka hoowahawahaia mai. Aole hoi o holoiia kona mea e hilahila ai.
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
34 No ka mea, o ka lili, oia ko ke kanaka mea e ukiuki ai; Aole oia e hoopakele i kona la e hoopai aku ai.
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
35 Aole oia e manao mai i ka uku; Aole hoi oia o oluolu, ke haawi mai oe i na makana he nui.
Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
