Solomona 20
1 HE mea henehene ka waina, he walaau nui hoi ka mea e ona'i; O na mea a pau i puni malaila, aole i naauao.
Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.
2 He uwo ana me he liona la, ka weliweli i ke alii; O ka mea hoonaukiuki ia ia, hoeha no oia i kona uhane iho.
Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.
3 He mea nani no ke kanaka, ke hooki i ka hoopaapaa: Aka, e huhu no na mea lapuwale a pau.
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
4 Aole e mahiai ka mea palaualelo no ke anu; A e makilo oia i ka wa e ohi ai, aole e loaa.
Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!
5 He wai hohonu, ka oleloao iloko o ko kanaka naau; Na ke kanaka naauao e uhuki ae.
Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.
6 E hai aku ka nui o na kanaka i ko lakou pono iho; O ke kanaka hana oiaio, ia wai la i loaa'i ia?
Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!
7 O ka mea hele ma kona pololei, he mea pono oia; E hoomaikaiia hoi kana poe keiki mahope ona.
Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!
8 O ke alii e noho ana ma ka noho hookolokolo, Hooauhee oia i na hewa a pau me kona mau maka.
Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.
9 Owai la ke hiki e olelo aku, Ua hoomaemae au i ko'u naau? Ua kaawale au i ko'u hewa?
Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?
10 He ana paona palua a he ana palua no na mea e ae, He hoopailua ia Iehova ia mau mea elua.
Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.
11 Ua ikeia ke keiki ma ka hana ana, Ina paha he maemae, a he pololei kana hana.
Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.
12 O ka pepeiao lohe, a o ka maka nana, Na Iehova no i hana ia mau mea elua.
Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.
13 Mai makemake oe i ka hiamoe o lilo oe i mea nele; E wehe ae i kou mau maka, a e maona i ka ai.
Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.
14 He ino, he ino, wahi a ka mea kuai mai; A i kona hele ana aku, alaila, haanui oia.
„Slikts, slikts!“saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.
15 Aia he gula a me na pohaku maikai he nui wale; Aka, o ka mea nani loa, oia ka lehelehe ike.
Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.
16 E lawe oe i ke kapa o kekahi ke panai oia no ka malihini, A no na malihini hoi i lawe i kekahi waiwai ana.
„Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“
17 Ua ono i ke kanaka ka ai no ka wahahee; A mahope iho, e piha kona waha i ke one.
Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.
18 Ua paa ka manao ma ke kukakuka pu ana; Ma ka noonoo pololei hoi e kaua aku ai.
Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.
19 O ka mea holoholo olelo, hoike aku oia i na mea i hunaia; Mai launa aku me ka mea hoomalimali me koua mau lehelehe.
Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.
20 O ka mea hailiili aku i kona makuakane a me kona makuwahine, E pio kona kukui i ke onohi o ka pouli.
Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,
21 O ka hooilina i loaa mua ma ke kaili wale, O kona hopena, aole e pomaikai ia.
Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.
22 Mai olelo ae oe, E hoopai aku au i ka hewa; E kakali oe ia Iehova, nana no oe o kokua mai.
Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.
23 He hoopailua ia Iehova na ana paona papalua; O ke kaupaona hoopunipuni aole i pono ia.
Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.
24 Na Iehova mai ka hele ana o ke kanaka; Pehea hoi e hiki ai i ke kanaka ko ike i kona aoao iho?
No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!
25 He mea hihia i ke kanaka, ke hoohiki naaupo i ka mea hemolele; A mahope iho o ka hoohiki ana, alaila noonoo.
Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.
26 Hoopuehu ae ke alii akamai i ka poe hewa, Hookaa oia i ke kaa maluna o lakou.
Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.
27 O ke kukui o Iehova, o ka hanu ia o ke kanaka, E komo ana ma na wahi a pau o ka opu.
Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.
28 Na ka lokomaikai a me ka oiaio e malama mai i ke alii; Ua paa hoi kona nohoalii i ka lokomaikai.
Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.
29 O ka ikaika ka mea e kaulana'i na kanaka ui; O ke poohina ka mea e nani ai ka elemakule.
Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.
30 O ka pahu ana o ka mai he mea hoomaemae i ka ino; O ka haua hoi, i koloko o ka opu.
Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.
