Mika 3
1 A OLELO aku la au, Ke noi aku nei au, e hoolohe oukou, e na luna o ka Iakoba, A, e na lunakanawai o ka hale o ka Iseraela, Aole anei no oukou ka ike i ka hoopono?
Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt?
2 Ke inaina nei oukou i ka maikai, a makemake i ka hewa; Ke lole nei i ko lakou ili mai o lakou aku, A me ka haehae i ko lakou io mai ko lakou mau iwi aku;
Jūs ienīstat labu un mīļojat ļaunu, jūs tiem noplēšat ādu un gaļu no viņu kauliem.
3 Ka poe e ai ana i ka io o kuu poe kanaka, A hoolole i ko lakou ili mai o lakou aku, A hai iho i ko lakou mau iwi, A oki liilii ia lakou e like me ka mea no ka ipuhao, A e like hoi me ka io iloko o ka ipu keleawe.
Tiešām tie ir, kas ēd Manu ļaužu gaļu un tiem nodīrā ādu un satriec viņu kaulus un pa gabaliem saliek tā kā podā un kā gaļu katlā.”
4 Alaila, e kahea aku lakou ia Iehova, aka, aole ia e hoolohe mai ia lakou; A e huna no ia i kona maka mai o lakou aku i kela manawa, No ka mea, ua hana hewa lakou ma ko lakou noonoo ana.
Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni.
5 Peneia i olelo mai ai o Iehova no na kaula, ka poe i hooauwana i kuu poe kanaka, Ka poe i nahu me ko lakou niho, a kahea aku, Ua maluhia; A o ka mea haawi ole aku no ko lakou waha, Hoomakaukau no lakou i ke kaua ia ia.
Tā saka Tas Kungs pret tiem praviešiem, kas Manus ļaudis maldina, kas izsauc mieru, kad viņu zobiem ir ko kost; bet kas viņiem nekā nedod mutē, pret to viņi sludina karu:
6 No ia hoi, e hiki mai ai ka po ia oukou, aohe hihio; A ia oukou ka pouli, aohe wanana; A e napoo ana ka la maluna o na kaula, A he pouli ke ao maluna o lakou.
“Nakts pār jums metīsies parādīšanu vietā, un tumsa būs pār jums zīlēšanas vietā, un saule noies pār šiem praviešiem, un diena taps melna pār viņiem.
7 Alaila, e hilahila na mea ike, a e pilihua ka poe wanana; A e uhi lakou a pau i ko lakou lehelehe; no ka mea, aole ke Akua i hoike mai.
Un pareģi taps kaunā, un zīlnieki nosarks, un tiem visiem būs aptīt savu muti, jo Dieva atbildes nebūs.”
8 Aka hoi, ua piha wau i ka mana ma ka Uhane o Iehova, a me ka pono, a me ka ikaika, E hai aku ia Iakoba i kona hala, a i ka Iseraela i kona hewa.
Bet es esmu pilns spēka no Tā Kunga Gara un pilns tiesas un sirds drošības, pasludināt Jēkabam viņa pārkāpumu un Israēlim viņa grēkus.
9 Ke noi aku nei au ia oukou, e hoolohe i keia, e na luna o ka Iakoba, A me na lunakanawai o ka Iseraela, Ka poe e hoowahawaha ana i ka pono, a e hoololi ana i ka pololei a pau.
Klausiet jel šo, Jēkaba nama virsnieki un Israēla nama valdnieki, kam taisnība ir riebīga un kas pārgrozāt visu patiesību,
10 Ua kukulu lakou ia Ziona me ke koko, A ia Ierusalema me ka hewa.
Un uztaisāt Ciānu ar asinīm un Jeruzālemi ar netaisnību.
11 Ua hooponopono ka luna ona no ka uku, A ua ao aku kana mau kahuna no ke kumu, A ua wanana kana mau kaula no ke kala; Aka, e hilinai lakou maluna o Iehova, i ka i ana'e, Aole anei o Iehova iwaena o kakou? Aole e hiki mai ka ino maluna o kakou.
Viņas virsnieki tiesā par dāvanām, un viņas priesteri māca par algu, un viņas pravieši zīlē par naudu, tomēr tie paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies.”
12 Nolaila, no oukou e hooopalauia o Ziona me he kihapai la, A e lilo o Ierusalema i mau puu, A o ka mauna o ka hale e like me na wahi kiekie o ka ululaau.
Tāpēc jūsu dēļ Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme paliks par akmeņu kopu un šī nama kalns par meža kalnu.
